Litenieša Jurija Prokofjeva mājās “Silmalas” 8.jūlijā sapulcējās interesenti no dažādām Latvijas malām. Sestdienas rītā ar ekskursiju sākās un pēcpusdienā turpat ar pikniku divu stundu garumā beidzās ekskluzīvs pasākums. Tā nosaukums – Pļavas garšas diena.
Šī bija iespēja lauku tūrisma cienītājiem, kuri bija iepriekš pieteikušies dalībai pasākumā, absolūti par brīvu izstaigāt sešus kilometrus dabas liegumā “Sitas un Pededzes paliene”. Kopumā šī teritorija aizņem nepilnus 900 hektārus, no tiem 500 hektārus apsaimnieko J.Prokofjevs.
Varēja uzzināt par šejienes augiem, par putniem, redzēt, kā dabiskajās pļavā ganās liellopi. Šo iespēju bija sarūpējis J.Prokofjevs, kurš jau vairākus gadus sadarbojas ar Latvijas Dabas fondu. Pasākumā piedalījās un uz interesentu jautājumiem atbildēja eksperti – Jānis Ķuzis (par putniem) un Līga Gavare (par augiem).
Arī pats J.Prokofjevs ar aizrautību stāstīja un rādīja, kur viņa īpašumos atrodas viens no lielākajiem ķikutu riestiem. Tas ir īpaši aizsargājams putns Eiropā. Tāpat esot liela populācija ar griezēm, mērkaziņām. Redzēts melnais stārķis, mazais ērglis un arī jūras ērglis.
Pļavu garšas diena Litenes pagasta “Silmalās” noritēja saistībā ar Latvijas Dabas fonda realizētajiem projektiem ar Eiropas Savienības finansējumu. Todien pēc vairāku stundu ilga pārgājiena gar Pededzes krastā esošajām ganībām noslēgumā visi tika cienāti ar ceptas liellopa gaļas burgeriem, steiku un vēl dažādos variantos pagatavotu liellopa gaļu. Par pagatavošanas receptēm stāstīja kooperatīvās sabiedrības “Latvijas Liellops” valdes priekšsēdētāja Alma Bērziņa no Bauskas novada. Šī ekoloģiski tīrā gaļa iegūta no J.Prokofjeva saimniecībā audzētajiem liellopiem. Kā uzsvēra saimnieks, viņš savus viesus cienā ar gaļu, kas iegūta no tādiem dzīvniekiem, kuri dzimuši un divus gadus auguši šejienes dabiskajās pļavās. Zālāju sastāvs ir pietiekami bagāts, tāpēc papildu barība dzīvniekiem nav vajadzīga, izņemot mikroelementus, ko satur sāls. Tāpēc gaļai pavisam noteikti ir absolūti dabiska garša. Pļavas garša.
Par cienasta pagatavošanu un elegantu pasniegšanu parūpējās Rīgas biedrība “Grilētāju brālība”. Bet balveniete Elita Melne pastāstīja par savu aizraušanos un demonstrēja, ko var pagatavot no dabas augiem savai lietošanai, sākot ar tējām un beidzot ar ārstnieciskiem vai kosmētiski lietojamiem produktiem.
Iepazīšanās ar bulli Šolcu
Pats saimnieks J.Prokofjevs veda ciemiņus cauri saviem īpašumiem gar Pededzes upi. Rādīja savu ganāmpulku. Pati pirmā iepazīstināšana bija ar šķirnes bulli Šolcu (vārds dots par godu Vācijas tagadējam kancleram). Nereti J.Prokofjevam pa jokam tiekot vaicāts, vai gadījumā viņa saimniecībā neganās ar Merkele. Tādas gan neesot.
Saimniecībā tiek audzēti herefordi un aberdinangusi, kuru gaļa ir piemērota steika pagatavošanai. Šie šķirnes liellopi ļoti labi jūtas dabiskajos zālājos īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā. J.Prokofjevs sacīja – viņa zemē 90 procenti zālāju atrodas tieši dabas liegumā. Liellopu ganīšana tur palīdzot saglabāt un atjaunot šos zālājus. Saimnieks teica – Pededzes upe šajos zālājos iezīmējusi tērces, nelīdzenumus. Tur saimnieciski neko citu nevar iesākt, kā vien ganīt lopus. Tieši tāpēc J.Prokofjevs vispirms šajā dabas liegumā pirms 30 gadiem izveidoja briežu dārzu. Tagad dabiskās pļavas uztur vēl arī viņam piederošais liellopu ganāmpulks, kurš spēj dzīvot āra apstākļos visu gadu, ziemas periodu ieskaitot.
J.Prokofjevs savā īpašumā sakārtojis ganību infrastruktūru. Tas paveikts projektā ar Eiropas Savienības “Life” programmas atbalstu. Un tomēr ir jārēķinās ar dabas untumiem. “Tā mēs te dzīvojam. Pavasarī braucam ar motorlaivām. Vasarā pļaujam sienu un ganām govis,” stāstīja J.Prokofjevs.
Jāpiemērojas dabas untumiem
Pēdējo 3-4 gadu laikā piedzīvoti intensīvi plūdi. Tad Pededzes upe plešas pāri pļavām. Viņš atcerējās, ka agrāk, kad tikko izveidots briežu dārzs (115 hektāru teritorijā ar žogu gandrīz 6 kilometru kopgarumā), tik lielu problēmu ar plūdiem vēl nebija. Tikai pavasaros. Tagad esot momenti, kad citur novadā jau pļauj zāli siena sagatavošanai, bet J.Prokofjevam jānogaida, jo var vienīgi makšķerēt zivis. Dabā notikušas globālas pārmaiņas, kuras Pededzes krastos izpaužas galējībās. Vai nu ir sauss un karsts laiks kā šovasar, vai arī masīvas lietavas, kad vienā dienā tiek sasniegta mēneša norma. Kaut kā pa to vidu ir jāprot saimniekot un tikt galā – teica saimnieks. Rūpe ir mazināt teritorijas aizaugšanu. Visās savās platībās uzreiz J.Prokofjevs nevar to izdarīt. Jāgādā esot arī, lai nenodarītu pāri saudzējamiem kokiem, dzīvotnēm. Piemēram, ozola pēkšņa atbrīvošana no apauguma var dižu koku pakļaut pārāk intensīvai saules vai vēja ietekmei. “Te ir ļoti daudz dižkoku. Ir ozoli, kuriem aptuveni 200 gadu. Ir ļoti daudz koku ar dobumiem, kur mitinās retas kukaiņu sugas. Tās ir vērtīgās parkveida pļavas ar ozolu audzēm pilnā dzīvības ciklā – no mazajiem kociņiem līdz dižkokiem un beidzot ar kritalām,” teica J.Prokofjevs. Viņš savā teritorijā nodarbojas arī ar ozolu stādīšanu. Iestādīti jau apmēram 500 ozoli. Tā ir vēlme saglabāt unikālo dabu.
Pededze ar savu raksturu
Plūdi. Kāpēc tie ir vajadzīgi? Tādā veidā tiek pārnestas sēklas, barības vielas. Un tādā veidā attīrās upe no cilvēku radītā piesārņojuma. Augsnē pēc tam var atrast pudeles, polietilēna maisus. Tos var savākt un nogādāt poligonā. 30 gadu laikā J.Prokofjevs ir mācījies saprasties un sadzīvot ar Pededzes upi. Un šajā periodā viņš divas reizes atsevišķās vietās ir novērojis, kā upe maina savu tecējumu – “līkumu pārrauj cauri”. To, ka pļava ir pilna ar upes vecajām gultnēm, ar tērcēm, labi varot redzēt no putna lidojuma augstuma. Šos vērojumus fiksējis Jurija drons. Tieši šo Pededzes untumu dēļ apsaimniekot apkārtnes zemi ir grūti un to var darīt, tikai ganot lopus. Ne visa platība tiek pļauta, jo 25 procenti vērtīgo zālāju drīkst palikt neskarti. Rudenī tur ganās lopi. Saimnieks stāstīja, ka daudzu kilometru garumā viņa īpašumos stiepjas nepārtraukta pļava ar velēnu, ar sakņu sistēmu, kas veidojusies gadu tūkstošiem ilgi. Šajā sausajā vasarā zāle neesot tik trekna un tik gara kā citus gadus, tomēr savu ciklu tā veic un dabiskais ritums turpinās.
Pieminot savu briežu dārzu, J.Prokofjevs to nodēvēja par savu vaļasprieku jeb “jaunības dullumu”. Izsekot šo dzīvnieku pārvietošanās kustībai esot grūti. Dabas apstākļu, plūdu, izskalojumu, bebru darbības dēļ šie dzīvnieki pa kādam eksemplāram mēdz izmukt no iežogotās teritorijas un turpina dzīvot savvaļā.
Fakti
Jurijs Prokofjevs (52) ir Litenes SIA “Sita nature park” un SIA “Bišu muiža 4” īpašnieks, biedrības “Sitas dabas parks” dibinātājs, Bauskas novada kooperatīvās sabiedrības “Latvijas Liellops” valdes loceklis, Litenes Mednieku kluba dalībnieks.
Avots: “Lursoft”
Dabas liegums “Sitas un Pededzes paliene”
* Dabas liegums kopš 2004.gada, “Natura 2000” teritorija, platība: 870 hektāri; administratīvi ietilpst Litenes un Kubuļu pagastos.
* Pededzes un Sitas ielejās pie šo upju satekas atrodamas plašas dabisku palieņu pļavu platības ar vecupēm un ozolu grupām. Teritorijā konstatēti tādi Latvijā reti biotopi kā parkveida pļavas un jaukti ozolu, gobu, ošu meži upju krastos. Sastopamas vairāk nekā 18 putnu sugas, kas minētas Eiropas Savienības Putnu direktīvas pielikumos. Izcila putnu aizsardzības teritorija. Teritorijā sastopamas divas globālā mērogā apdraudētas putnu sugas: grieze un ķikuts, kur pēdējam konstatēts viens no lielākajiem riestiem Latvijā. Sastopamas arī retas un aizsargājamas vaboļu (lapkoku praulgrauzis u.c.), tauriņu un spāru sugas, pļavās daudz orhideju un citu aizsargājamo augu sugu.
* SIA “Sita Nature Park” Litenes pagastā apsaimnieko Sitas un Pededzes dabas lieguma teritoriju. Visa saimnieciskā darbība ir pakārtota, lai saglabātu šīs dabas vērtības nākamajām paaudzēm. Vairāk nekā simts hektāru lielajā, iežogotajā teritorijā mitinās pāri 200 briežu un 80 dambriežu. Realizējot ”Grass Life” programmas projektus, uzsākta arī vairāk nekā 120 liellopu audzēšana. Tie ir Hereforda šķirnes gaļas liellopi, kur ir tiek uzskatīti par vispiemērotākajiem dabīgo pļavu zālāju noganīšanai.
Avots: “Lob.lv” un “Galaspiegade.lv”
Latvijas Dabas fonds
* Rīgas nodibinājums, kurš reģistrēts 1993.gadā;
* mērķis ir veicināt dabas daudzveidības saglabāšanu Latvijā;
* no 2006.gada ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss;
* Lai efektīvāk sasniegtu izvirzītos mērķus, Latvijas dabas fonds ir vairāku starptautisku vides organizāciju biedrs: “Eiropas Vides Birojs” un “Centrālās un Austrumeiropas Darba grupa bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai”.
* Šogad fonds ir aicinājis atsaukties dabisko pļavu apsaimniekotājus, kuriem ir interese piedalīties pļavas produktu zīmola izveidē, tādā veidā gan radot jaunas biznesa iespējas, gan sekmējot dabisko pļavu saglabāšanu. Pieteikšanās ir noslēgusies – saņemti 146 pieteikumi – gan no pļavu apsaimniekotājiem, kas jau ražo produktus, gan tādiem, kuri to plāno darīt. Starp interesentiem ir arī Litenes uzņēmējs Juris Prokofjevs ar savām idejām.
Avots: “Ldf.lv” un “Latvianature.daba.gov.lv”
