Divu dienu garumā Gulbenes pilsētas Viestura ielā notika vēsturisko koka konstrukciju, durvju un logu atjaunošanas praktiskās nodarbības, kurās varēja piedalīties ikviens interesents.
Nodarbības notika Gulbenes novada kultūras centra darbinieces Iritas Antoņevičas projektā “Viestura ielas vēsturiskā apbūve ceļā uz simtgadi”. Par to, kā atjaunot un maksimāli paildzināt koka konstrukciju ilgmūžību, stāstīja šo darbu praktiķis un meistars Mārtiņš Zanribs.
“Man dzīvē ir ļoti paveicies – es daru to, kas man patīk, un ar to pelnu naudu. Man ir sava firma “MZ Restaurācija”, kas nodarbojas ar koka ēku atjaunošanu, renovāciju, rekonstrukciju un visu, kas ar to saistīts. Pa šiem gadiem ir izveidojusies jau 30 cilvēku komanda, kas spēj vienstāva ēku atjaunot no pamatiem līdz jumtam,” stāsta Mārtiņš.
Šī nebūt nav pirmā reize, kad Mārtiņš vada dažādas darbnīcas un meistarklases, kas saistītas ar koka restaurācijas darbiem.
Par to, kāpēc tas notiek arī pie mums Gulbenē, viņš saka: “Manas otras pusītes dzimtā puse ir tepat Gulbenē, un tad šāds brauciens uz šejieni ir krietni izdevīgāks. Bet ar Iritu mēs esam sadarbojušies jau Rīgā, un mums ir bijusi laba sapratne, tāpēc nevarēju atteikt ko labu izdarīt arī te. Man nav nekādu problēmu nodot savas zināšanas jebkuram interesentam. Es pat teiktu, ka daru to ar prieku, jo galu galā tā taču nav nekāda raķešu zinātne un es neko jaunu neesmu izgudrojis. Ir daudz praktiķu, kuri to visu dara, un ir kaut kādas zināšanas, bez kurām nevar iztikt. Man ir žēl, ka cilvēki, kuri mēģina kaut ko atjaunot, pieļauj elementāras kļūdas, un tas tikai nepajautāšanas vai komunikācijas trūkuma pēc. Ja cilvēks nekad neko tādu nav darījis un mēģina eksperimentēt, tad pastāv liela varbūtība, ka kaut kas noies greizi un darbs tiks sabojāts. Tas var notikt tīri nezināšanas vai nepareizu materiālu, kuru izvēle mūsdienās ir milzīga, pielietošanas pēc. Piedevām, ja tas notiek tuvu finišam, tad sabojāts ir ne tikai logs, bet arī darbaprieks un visa tā būtība. Var jau rīkoties vienkārši – nemocīties un ar savu problēmu doties uz galdniecību. Taču tur, visticamāk, bojātās konstrukcijas tiks nomainītas pret jaunām visā garumā. Rezultātā autentiskā paliks ļoti maz, un tur arī ir tā atšķirība starp oriģinālu un jaunu. Mans redzējums tajā visā ir maksimāli saglabāt veco, nomainot tikai pašu nepieciešamāko, un to šajās nodarbībās es cenšos iemācīt arī citiem.”
Praktiskās nodarbības dalībnieks Noldis Ieleja “Dzirkstelei” sacīja, ka no zināšanu viedokļa ieguvis krietni vairāk par cerēto.
“Man bija līdzi savs logs, ko gribēju atjaunot, taču tas viss palika vien sākuma stadijā. Šoreiz akcents nebija likts uz to, lai kāds restaurētu logu. Tā bija zināšanu iegūšana par katru darbību, un, kamēr viens darbs tikko iesākts, jau ķeramies klāt pie nākamā. Es uzzināju brīnumainas lietas par to, kā viss ir jādara pareizi – sākot ar vecās krāsas noņemšanu un beidzot ar pareizajām tepēm un krāsām. Tiesa gan, lai to visu darītu, ir jāsāk ar veikala apmeklējumu, jo ar špakteļa lāpstiņu un krāsas baloniņu būs stipri vien par maz. Varēja just, ka Mārtiņš ir restaurācijā iedziļinājies līdz pēdējam sīkumam. Jau paskatoties uz viņa rokām, var saprast, ka viņš nav dzejnieks, bet kārtīgs melnā darba darītājs. Viņš atbildēja uz katru jautājumu un visus veicamos darbus parādīja arī praktiski. Pēc šīm nodarbībām pieķēru sevi pie domas, ka tagad es ļoti saasinātā veidā novērtēju katru detaļu, katru sīkumu, piemēram, vecā lauku mājā, kura dižojas ar labiem un mūsdienīgiem plastmasas logiem.”
Projekts “Viestura ielas vēsturiskā apbūve ceļā uz simtgadi” turpināsies septembra vidū, kad interesenti varēs klausīties lekcijas un pieredzes stāstījumus par Viestura ielas apbūvi un vēsturisko ēku izmantošanu zinošu un saprotošu lektoru skatījumā.
