Viena deputāta nepiedalīšanās balsojumā palīdz pieņemt lēmumu
Par mata tiesu deputātu vairākums tomēr ir nobalsojis par grozījumiem Gulbenes novada pašvaldības amatpersonu un darbinieku atlīdzības nolikumā.
Balsojums notika novada domes 16.februāra sēdē. No 14 deputātiem, kuri piedalījās sēdē, 7 bija par, 5 balsoja pret (Daumants Dreiškens, Gunārs Ciglis, Intars Liepiņš, Mudīte Motivāne un Normunds Audzišs). Atturējās balsojumā Aivars Circens. Nepiedalījās balsojumā Ainārs Brezinskis. Domes sēdē neieradās un tai arī attālināti pieslēdzies nebija deputāts Normunds Mazūrs.
Tādējādi pēc vētrainām diskusijām ir nolemts, ka šogad pašvaldībā prēmiju nebūs.
Jau pēc sēdes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis “Dzirkstelei” pauda – līdz lēmumam daudzkārt diskutēts par prēmijām. Saprasts arī, ka, maksājot tās, iespējams, būtu jāpieņem citi sāpīgi lēmumi. Piemēram, par darbadienu saīsināšanu pašvaldībā.
Domes sēdē pašvaldības Juridiskās nodaļas vadītāja Sanita Mickeviča sacīja, ka šis un citi ieviesumi nolikumā ir saistīti ar pašvaldības šāgada budžetu. Faktiski tas nozīmē no daudz kā atteikties sakarā ar finanšu krīzi.
Uzskata – bija jāvienojas ar darbiniekiem
A.Circens norādīja, ka prēmiju izmaksa pašvaldības darbiniekiem ir paredzēta par 2023.gada novērtējumu brīdī, kad bija spēkā saistošo noteikumu redakcija, kas paredz šādu prēmiju izmaksu, jo tas ir formulēts apgalvojuma, nevis pieļāvuma formā. Arī N.Audzišs teica – tiek pārkāpts labas pārvaldības princips, ja prēmijas netiek maksātas. Sakarā ar krīzi bijis jāsasauc darbinieku sapulce un jāizskaidro situācija, ka arī jāpanāk viņu piekrišana atteikties no prēmijām.
To, ka šādi procedūrai patiešām bija jānotiek, domes sēdē apliecināja Attīstības un iepirkumu nodaļas vadītāja Ligita Gāgane.
Pašvaldības izpilddirektore Antra Sprudzāne skaidroja: “Par ierobežotām finanšu iespējām ir runāts ar iestāžu (pašvaldības – red.) vadītājiem iknedēļas sanāksmēs. Esam bijuši uz nozaru kopējām sapulcēm. Tā ka gan nodaļu vadītāji (administrācijā – red.), gan iestāžu vadītāji ir bijuši informēti par šo situāciju. Ir pat bijusi saruna arī par to, kādas tad pastāv izvēles iespējas: vai tas ir atvaļinājuma pabalsts vai ikgadējā prēmija.” Viņa nezināja atbildi, vai iestāžu un nodaļu vadītāji tālāk par situāciju ir pastāstījuši saviem darbiniekiem.
“Informēšana nenozīmē vienošanos ar darbinieku,” komentēja N.Audzišs. Viņš pauda, ka darbiniekam būtiska ir prēmija – 300 līdz 500 eiro. Savukārt A.Sprudzāne pauda – prēmiju nemaksāšana ir sāpīgs lēmums.
Domes sēdei bija iesniegts I.Liepiņa priekšlikums prēmijas šogad tomēr izmaksāt. Par šādu labojumu lēmumprojektā 6 deputāti bija par, 6 bija pret, 1 atturējās un nepiedalījās balsojumā 1 deputāts.
Pārmetumus par nevienādu attieksmi neatbalsta
I.Liepiņš piedāvāja nolikumā novērst, viņaprāt, nevienlīdzīgo attieksmi par atvaļinājuma papildu dienu piešķiršanu par teicamu vai ļoti labu darba novērtējumu. Šobrīd domes vadības pārstāvjiem par šādu darbu piešķiramas maksimāli 6 papildu atvaļinājuma dienas, bet administrācijas vadošajam darbiniekam – 4. Savukārt ierindas darbiniekam – 3 papildu atvaļinājuma dienas.
Deputāti balsoja par I.Liepiņa priekšlikumu: 1 bija par, pret bija 5, atturējās 7 un nepiedalījās balsojumā 1 deputāts.
