Gulbenes novada domes attīstības un tautsaimniecības komitejas 22.novembra sēdes darba kārtībā kā pēdējais jautājums bija plānots informatīvais ziņojums par preventīviem pasākumiem korupcijas novēršanai Gulbenes novadā.
Ziņotāja bija šīs komitejas priekšsēdētāja, novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika. Taču tieši šā jautājuma izskatīšanas brīdī tika pārtraukta sēdes tiešā translācija “YouTube”. Tobrīd “Dzirksteles” redakcijā atskanēja neapmierinātas iedzīvotājas tālruņa zvans ar aicinājumu noskaidrot, kāpēc tika pārtraukta sēdes tiešā translācija.
Pārpratums ar tiešās translācijas pārtrūkšanu
G.Švika “Dzirkstelei” vēlāk skaidroja: “Pārtraukums bija tehnisks. Es pat nevaru pateikt, kas tur notika. Tas nebija nekas tīšs. Tā kā komitejas sēdes pilns video tika uzņemts un ir saglabāts, uzreiz pēc 22.novembra sēdes devu rīkojumu tehniskajiem darbiniekiem ievietot “YouTube” manu ziņojumu. Mans mērķis bija ne tikai deputātiem, bet arī iedzīvotājiem publiski izstāstīt vienkārši, koncentrēti pa punktiem, lai saprastu, kā mēs strādājam.”
“Dzirkstele” pārliecinājās, ka 23.novembrī patiešām “YouTube” G.Švikas vadītā 22.novembra komitejas sēde jau bija publiskota, ieskaitot G.Švikas ziņojumu. G.Švika laikrakstam teica – komitejas sēdes pēdējam darba kārtības jautājumam videoierakstā esot noņemts tikai sēdes pats gals, kur “jau vienkārši sākās haoss un kur laikam vairāk nekāds ieraksts nenotika”.
Sava publiskotā ziņojuma sākumā G.Švika ir izteikusi aicinājumu iedzīvotājiem: “Var droši pēc šīs sanāksmes zvanīt, rakstīt, nākt, lai var izskaidrot padziļināti jautājumus, ko mēs darām, kāda pie mums ir situācija.”
G.Švika norādīja, ka viņai amata aprakstā nav ietverts pienākums pārraudzīt korupcijas novēršanu. Gan viņai, gan domes priekšsēdētājam Andim Caunītim šādu pienākumu – veikt pretkorupcijas pasākumu noteikumu ievērošanu – paredz pašvaldības nolikums.
Viņa skaidroja, ka pretkorupcijas pasākumi pašvaldībā – “tas ir ikdienas darbs daudzu gadu garumā, katram pašam strādājot godīgi un katram pašam sekojot līdzi, lai tas būtu ievērots arī kolēģiem, saviem padotajiem”. G.Švika nosauca likumus, kā arī pašvaldības ētikas kodeksu un pašvaldības vairākus saistošos noteikumus, kuri paredz pretkorupcijas pasākumus un kur darbojas vairākas pašvaldības veidotas komisijas.
Pēc viņas domām, visciešāk saistītas ar šiem jautājumiem (pretkorupcijas pasākumiem – red.) ir iepirkuma komisija, ētikas komisija, īpašuma novērtēšanas un izsoļu komisija. “Un visu šo komisiju lēmumus un priekšlikums mēs apstiprinām domē,” teica G.Švika.
Tiek gatavotas atbildes KNAB, ja ir sūdzības
G.Švika norādīja, ka visi pašvaldības saistošie noteikumi ir publicēti pašvaldības interneta vietnē un ir brīvi pieejami ikvienam. Tāpat arī veidlapa trauksmes celšanai, kuru ikviens iedzīvotājs var atvērt interneta vietnē, aizpildīt un anonīmi nosūtīt gan pašvaldībai, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
G.Švika sacīja, ka palaikam KNAB saņemot sūdzības par Gulbenes novada pašvaldību, pašvaldībā šajā sakarā tiekot gatavotas atbildes. Pagaidām nekādas nopietnas reakcijas no KNAB šajā sakarā nesot bijis.
G.Švika teica, ka pašvaldības darbiniekiem vairākkārt notikušas mācības par pretkorupcijas pasākumiem. Arī 27.novembrī pašvaldībā notika seminārs sadarbībā ar KNAB, kura mērķauditorija bija pedagogi.
Runājot par pašvaldības darbu, G.Švika teica, ka darbojas “četru acu princips”. Tas nozīmē, ka visi pašvaldības līgumi tiek saskaņoti ar Finanšu nodaļu, Juridisko un personālvadības nodaļu. Naudas pārskaitījumi tiek saskaņoti ar nozaru speciālistiem. Turklāt katru darbdienu pulksten 8.00 A.Caunīša kabinetā sapulcējas domes un administrācijas vadība kopā ar Juridiskās un personālvadības nodaļas, Finanšu nodaļas pārstāvjiem, piedaloties arī padomniekam Jānim Barinskim, lai pārrunātu visas aktualitātes. Pēc vajadzības klāt tiek pieaicināti arī citi pašvaldības speciālisti.
G.Švika pauda, ka uzskata sevi par labi informētu un neesot uztvērusi, ka pašvaldībā būtu kādas ar korupciju saistītas problēmas. Drīzāk esot problēmas ar būvdarbu termiņiem kā tādiem un būvdarbu sadārdzināšanos. Domes vadība piedaloties arī būvsapulcēs, ja kavējas termiņi pēc pašvaldības pasūtījuma topošos būvobjektos. Būvnieki arī tiekot saukti uz sarunām pie domes vadības. Regulāri būvobjektu sakarā notiekot KNAB, kā arī Centrālās finanšu un līgumu aģentūras pārbaudes. Līgumu ietvaros darbojas arī revidenti.
Ģeopolitiskā situācija un informācijas aprite
G.Švika teica: “Pie manis neviens nav griezies ne ar rakstisku, ne ar mutisku iesniegumu par korupciju. Nav devis nekādus signālus arī neviens no deputātiem.”
Viņa publiski uzrunāja arī kolēģi Intaru Liepiņu un norādīja: “Intar, varbūt tu varētu sagatavot uz kādu tuvāko sēdi informāciju, kādus soļus tieši tu tiki spēris, lai nepieļautu projektu (Lizuma “Pinku” būvniecības un Gulbenes bijušās Bērzu skolas pārbūves – red.) uzsākšanu, jo es par to nezinu. Es tajā laikā nebiju pašvaldībā. Mums arī būtu jāzina, kā tu esi cīnījies, lai šie projekti netiktu uzsākti. Bet, ja šie projekti ir uzsākti, mums tie tomēr ir jānoved līdz galam.”
G.Švika lūdza arī I.Liepiņu kā deputātu no “Jaunās Vienotības” noskaidrot, kāpēc ir pēkšņi mainījušies valstī sākotnējie noteikumi projektiem (ar Eiropas Savienības finansējuma piesaisti), kas attiecas uz ar uzņēmējdarbību saistītajām pašvaldības būvēm, jo sākumā prasīja saņemt uzņēmēju garantijas, ka viņi šajos objektos gan izveidos darbavietas, gan ieguldīs savas finanses.
G.Švika norādīja, ka pašvaldību uzrauga tiesībsargājošas institūcijas, kuras uzsverot vajadzību “kontrolēt un sekot līdzi tiem dokumentiem, kurus pašvaldība izsniedz”. “Šajā ģeopolitiskajā situācijā valstī ir jau pierādījumi, ka tiek vākta informācija gan par iestādēm, gan par uzņēmējiem konkrēti, par uzņēmumiem, un šī informācija tiek novadīta tur, kur nevajag,” teica G.Švika. Kolēģus viņa aicināja: “Es lūdzu visus būt uzmanīgiem, pirmkārt, ar informācijas ievākšanu, otrkārt, ar to, kas tālāk notiek ar šo informāciju!”
Beigās novada domes priekšsēdētāja vietniece teica: “Man ir lūgums mums kā deputātiem, kuri sniedzam informāciju laikrakstam vai kādā citā vietā, pieturēties pie korektiem un pārbaudītiem faktiem. Ja 14.novembra laikrakstā tiek runāts, ka nevaram izslēgt to, ka Gulbenes novads atrodas finanšu stabilizācijas priekšvakarā (“Dzirkstelei” to pauda deputāts I.Liepiņš – red.), tad man tomēr gribētos precizēt. Par finanšu stabilizāciju ir vesels likums, kurā ir pateikts, kas ir finanšu stabilizācija. Pašvaldībai ir grūti salikt budžetu, un Gulbenes novads nav vienīgā pašvaldība. Tā ir visā Latvijā, jo pēdējos gados ir būtiski pieaugušas pašvaldības funkcijas, bet budžeta cipari nav mainījušies. Mums vajag operatīvi izvērtēt savas iespējas, bet tā nebūt nav finanšu stabilizācija. Par finanšu stabilizāciju varēsim runāt tad, ja nevarēsim samaksāt kredītprocentus vai atmaksāt kredītu. Mums šajā gadā ir 5,02 kredītprocenti (no pašvaldības budžeta – red.) un 2024.gadā plānots, ka tie būs 7,6 kredītprocenti, jo sāksies jaunu kredītu atmaksa. 2025. un 2026.gadā šie procenti vēl ies uz augšu. Finanšu stabilizācija var iestāties (pašvaldībai – red.), ja gadā ir 20 kredītprocenti (no pašvaldības budžeta – red.). Latvijā ir pašvaldības, kuras jau ir sasniegušas šos 20 procentus, bet vēl par finanšu stabilizāciju nerunā.”
