Rankas pamatskolas folkloras kopa “Dzīpariņi” vadītāja Aelita Medejse dzimtā vieta ir Smiltene, bet jau daudzus gadus viņa ir rancēniete, strādā Rankas pamatskolā par sākumskolas skolotāju un vada folkloras kopu. Aelita ir pedagoģe, par kuru mēdz teikt – viņas darbs parāda, ka ir īstajā vietā!
Aelita apguvusi bērnudārza audzinātājas profesiju. Pēc profesijas iegūšanas viņa 1986. gadā tika norīkota strādāt tikko uzceltajā Rankas bērnudārzā, savukārt skolotājas gaitas uzsāka 1998. gadā, kad bērnudārza kolēģe viņu aicinājusi strādāt Rankas pamatskolā.
“Tad arī sāku vadīt folkloras pulciņu, bet pašai folkloras kopai “Dzīpariņi” ir 26 gadi,” stāsta Aelita, kura, lai arī mīl Ranku, atzīst, ka Smiltenei ir īpaša vieta viņas sirdī, jo tur dzīvo arī viņas mamma Dzintra.
“Šis gads diemžēl iesākās bēdīgi,” par tēta zaudējumu saka Aelita un uzsver, ka darbs skolā ar bērniem bija tas, kurš ļāva skumjas izdzīvot mazliet ātrāk. “Zināju, ka “Dzīpariņu” bērni jāsagatavo skatei, jo mēs gribējām tikt uz dziesmu svētkiem, uz kuriem arī tiksim,” stāsta Aelita.
“Dzīpariņi” šo gadu laikā ir bijuši uz trim Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. “Šiem bērniem gan šie svētki būs pirmie,” teic Aelita.
Svarīga ir uzcītība
Uzsākot vadīt folkloras pulciņu 1998. gadā, Aelita mācīja bērniem latviešu gadskārtas un svētku svinēšanu, kā arī folkloras pamatus, bet tad viņa pamanījusi aicinājumu uz folkloras skolotāju kursiem.
“Zvanīju toreiz Mārai Mellēnai (šobrīd Nemateriālā kultūras mantojuma un ilgtspējīgas attīstības nodaļas projektu vadītāja – red.) un prasīju, vai varu šādos kursos piedalīties. Tajos apguvu ļoti daudz ko jaunu! Arī tagad apmeklēju kursus, un folkloras kopu vadītājiem tie notiek vienu reizi katru mēnesi. Maijā vienmēr, izņemot dziesmu svētku gados, notiek folkloras svētki “Pulkā eimu, pulkā teku”,” stāsta Aelita.
Lai kļūtu par labu folkloras pasniedzēju, Aelita aktīvi apgūst jaunas zināšanas un prasmes.
“Tagad mācos spēlēt akordeonu, bet māku spēlēt cītaru, kokles un flautu. Visam iesākumā bija gan mana jaunākā meita Agrita Kerija. Viņa bija tā, kura man sāka mācīt cītaru un akordeonu. Viņa pati sāka to spēlēt pēc dzirdes. Viņa “Dzīpariņos” spēlēja kokli un reiz bija tradicionālās muzicēšanas konkursa “Klaberjakte” laureāte. Kādreiz gan arī pati gāju mūzikas skolā, bet nomācījos tikai divus gadus. Man apnika un aizgāju, bet to nožēloju. Tagad visiem saku, ka obligāti vajag pabeigt to, kas ir iesākts.
Kādreiz dzīvē tas noteikti noderēs,” teic Aelita.
Folkloras kopā jāmāk viss
Aelita uzsver, ka darbošanās folkloras kopā nereti var būt izaicinoša tieši tā iemesla dēļ, ka tā nav tikai dziedāšana vai dejošana, bet folklora sevī ietver visus šos elementus.
“Folklorā ir jādzied, jādejo, jārunā, jāspēlē instrumenti. Bērnus un jauniešus ir arī grūti piesaistīt, jo diemžēl mūsdienās virsroku ņem arī telefoni un citas aktivitātes. Mūsu skolā ir arī dažādi pulciņi un bērni apmeklē, piemēram, jaunsargus. Bērniem ļaujam pilnvērtīgi iesaistīties arī tur, jo tā arī savas zemes mīlestība, tieši tāpat kā folklora,” teic Aelita.
Izaicinājums nereti ir tieši mūzikas instrumentu apgūšana un Aelita atzīst, ka pats grūtākais ir atrast bungotāju, kurš sitīs bungas ritmā.
“Bērns to māk darīt, bet, līdzko bungas jāsit līdzi dziesmai vai dejai, tad tas izdodas reti kuram,” stāsta Aelita un atzīst, ka kopai ir svarīgs labs un profesionāls sniegums, taču tikpat svarīga ir iedrošinoša vide, kurā katrs bērns var labāk saprast, kas viņam labāk padodas.
Viņa atzīst, ka šo gadu laikā var pamanīt, ka bērniem nereti ir grūtāk koncentrēties. Tendence, kuru šobrīd pamana arī Aelita, ir bērnu vēlme sasniegt rezultātus ātri un bez piepūles.
“Protams, ne visiem bērniem tā ir, taču tā ir gana liela mūsdienu iezīme. Ir arī bērni, kuri nāk uz mēģinājumiem, bet vēlāk atsakās nākt, taču tad, kad saprot, ka ir sasniegti rezultāti, šie bērni vēlas atgriezties,” uzsver Aelita.
Saglabāt kopības sajūtu
Viņai ir svarīgi folkloras kopā radīt saliedētības sajūtu. Tā, piemēram, kad kopa uzstājās skatē 27. martā, Aelita saviem bērniem bija pasūtījusi internetveikalā kādu fotogrāfiju, kurā bija folkloras kopu pedagogi. Šajā internetveikalā foto varēja pārveidot par puzli. Kamēr žūrija runājās ar skolotājiem, bērniem bija ko darīt un viņi, liekot puzli, ik pa brīdim iesaucās: re, saliku skolotājas galvu vai arī aci!
Aelita pasūtījusi arī zīmuļus ar uzdruku “Dzīpariņi”, lai bērniem pēc skates būtu kādas piemiņas balviņas. “Kāda meitenīte noteica, ka glabās šo zīmulīti mūžīgi,” ar sirsnību atceras Aelita.
Viņai ir būtiski radīt šo kopības sajūtu cilvēcīgā līmenī un sniegt arī latviskās dzīvesziņas zināšanas, kuras daudzi bērni vēlāk ievieš arī savās mājās.
“Ir daudzi bērni, kuri saviem vecākiem māca, kā attiecīgos svētkus svinēja senlatvieši un kādas ir šo svētku tradīcijas,” stāsta pedagoģe.
Folkloras kopa darbojas interešu izglītības ietvaros. “Mūsu kopai ir piešķirtas 10 mācību stundas nedēļā! Tas tiešām ir daudz, un tieši tāpēc mums ir liela atbildība,” teic Aelita.
Atbalsts un pretimnākšana
Mūzikas instrumentu nodrošinājumu folkloras kopai nodrošina gan skola, gan paši audzēkņi. Kokles Aelitai bijušas arī pašai. Savukārt bungas un cītaru folkloras kopa dala ar Rankas kultūras namu, kur darbojas folkloras kopa “Ramkas rakstīni”.
“Akordeonu mums atdeva skolas apkopēja Anita Pogule, kurai tas palicis ģimenes mantojumā. Tas tiešām bija liels pārsteigums!” ar pateicību saka Aelita, kura ir arī Rankas kultūras nama folkloras kopas “Ramkas rakstīni” vadītāja.
Viņa stāsta, ka liels palīgs viņas darbā ir arī “Ramkas rakstīnu” dalībniece Daniela Dūrīte, kura agrāk bijusi arī “Dzīpariņu” dalībniece.
“Viņa man ir vienreizējs palīgs! Bērni viņu respektē. Es pati arī jau izjūtu grūtības izdejot visus dejas soļus un jūtu, ka tur vajadzīgas “jaunas kājas”. Danielas palīdzība ir neatsverama,” stāsta Aelita un uzsver, ka pirms diviem gadiem, kad skolā vēl strādāja mūzikas skolotāja Ingūna Bleive, kopai skanīgumu piešķīra arī viņas spēlētā vijole. “Tagad mācāmies paši, un daži bērni grib pat mācīties akordeonu, kaut gan tas viņiem ir līdz zodam un to pat ir grūti noturēt,” smej Aelita.
Aelita min, ka 20. aprīlī “Dzīpariņš” dosies uz īpašu koncertu Smiltenes novadā, kas notiks lauku mājās “Kalbakas”. “Bijām tur vasarā ar bērniem un mācījāmies, kā top sviests. Tur arī padziedājām un padancojām. Saimniecības īpašniece mūs uzaicināja uz Lieldienu pasākumu. Piekritām, bērni ļoti gaida šo pasākumu,” teic Aelita.
Aelita Medejse
● Dzimusi 1967. gada 19. augustā
● Meitas: Agrita Kerija Medejse (19) un Inese Amore (35)
● Vaļasprieks: Aelita jau vairāk nekā 15 gadus izšuj kartītes uz papīra.
