Laimīgs tas cilvēks, kurš dara to, kas viņu patiešām aizrauj, un tāds ir Aivars Ješkins no Rankas. Dodoties pelnītā atpūtā, viņš pievērsās virpošanai un dažādu koka dekoru, priekšmetu izgatavošanai no finiera.
“Man jau sen, no skolas gadiem, patika virpot. Pamatskolā bija darbmācības stundas, kad diezgan daudz tika strādāts ar koku – taisījām taburetes, putnu būrīšus. Bet, kamēr strādāju, tam neatlika laika. Kad aizgāju pensijā, izdomāju, ka vajadzētu ar kaut ko nodarboties brīvajā laikā. Iegādājos lāzeru, un tā tapa darbi,” stāsta Aivars.
Ar savu piemēru ieinteresē mazdēlu
Pagājušais gads viņam ir bijis ražīgs. Tapis ļoti daudz dažādu darbu, un katrs ir citādāks, sākot no eglīšu rotājumiem ar šīgada simbolu – pūķi un beidzot ar pamatīgu un iespaidīgu virpotu koka svečturi. Tapušie darbi ir gan skaistumam, gan praktiskai lietošanai.
Savus darbus Aivars labprāt parāda “Dzirkstelei”. No finiera tapuši dažādi olu trauciņi, jau domājot par Lieldienām, tāpat no finiera ar lāzera palīdzību izgatavots bāriņš lidmašīnas veidolā, svečturis. Tapis arī personalizēts fotorāmītis kādam jaundzimušajam attiecīgi ar viņa svaru, auguma garumu, dzimšanas datiem. Tas aizceļojis uz Ameriku Aivara radinieka mazdēlam. Tapušas koka ripas, kurās dedzināts zīmējums un kuras izskatās kā glezna. Uz Ziemassvētkiem mazākajām mazmeitiņām uzdāvinājis paša izgatavotus koka leļļu namiņus.
Savukārt Aivara virpotie koka trauki radīti ar lielu rūpību. “Virpošanai pārsvarā ir osis, arī ozols un kļava. Tie ir cietkoki un ir virpojami. Vēl bērzs ir virpojams. Kad sāc virpot, tad īsti nezini, kāds būs rezultāts, tas top skaidrs procesa gaitā,” stāsta Aivars.
Rādot izvirpoto svečturi, Aivars saka, ka diezin vai kaut ko vēl kādreiz tādu taisīs, jo tas esot bijis garlaicīgi. “Vienādas detaļas, un tas apnīk,” paskaidro Aivars.
Savukārt viņa izvirpoto sviesta trauciņu kāds bērns izmanto kā pusdienu kastīti. Tajā ēdiens tik ātri neatdziest. Mājās Aivara ģimenei uz Ziemassvētkiem viņa virpotajos traukos tika liktas piparkūkas. “Pēc virpošanas tie tiek speciāli apstrādāti ar dabisku eļļu,” saka Aivars. Izvirpota arī vīna glāze, sāls un piparu trauciņi.
Ar savu piemēru Aivars aizrāvis arī mazdēlu, kuram arī ļoti iepaticies darboties ar koku. Viņš mācās Jaunpiebalgas skolas 7.klasē un ar saviem radītajiem koka darbiņiem bija devies uz tirdziņu Rīgā.
Aivars smaida, ka mazdēlam tirgošanās veicās labāk nekā viņam. Mazdēls izvirpojis bļodiņas, augļu trauku, vairākus mīklas ruļļus un pat beisbola nūju.
Alus kauss un kamolu bļoda
Aivaram patīk rosīga ikdiena. “Man ir savs īpašums. Dienā sešas stundas es strādāju fizisku darbu, griežu krūmus. Un, kad, piemēram, ir liels aukstums vai lietaina diena, tad man ir, ar ko to aizpildīt. Darbojos ar koku. Ja visu dienu nostaigā, neko nedarot, tad vakarā esi tā piekusis! Ne no viena darba tā neesi piekusis, kā no nekā nedarīšanas,” saka Aivars.
Ar saviem koka darbiņiem viņš ir bijis arī tirdziņos. “Bet, godīgi sakot, mūsu cilvēkus pie mūsu līdzekļiem vairāk interesē nopirkt kaut ko ēdamu,” novērojis Aivars. Taču viņš par to ļoti nebēdā – kā ir, tā ir. Viņš turpina darīt, to, kas viņu aizrauj. Piemēram, uz Jāņiem viņam ir doma no koka izgatavot tādu alus kausu kā vecos laikos – stūrainu. Savukārt kāda sieviete vēlas, lai viņš izgatavo no koka speciālu bļodu, kur adot likt kamolus.
