Ukrainā Tetiana Grinevič 18 gadus ir strādājusi skolā par jaunāko klašu skolotāju. Visu mūžu vienā skolā. Papildus vēl bijusi psiholoģe. Rankā viņa ir ieradusies kopā ar diviem saviem bērniem – dēls mācoties 6.klasē, bet meita Ukrainā pārtraukusi studijas augstskolas 1.kursā un pagaidām nav vēl izlēmusi, kādi būs viņas nākotnes plāni. Vīrs palicis Ukrainā. Sākoties karam, viņš uzreiz ticis iesaukts.
Tetiana ir no Žitomiras apgabala Malinas pilsētas. Tā esot vieta Čornobiļas tuvumā un 120 kilometru attālumā no Kijivas. Sprādzienus Malinas pilsētā dzirdējuši jau no kara pirmajām dienām. Tetiana redzējusi armijas bruņotu kolonnu kustību. Visu laiku sazinājusies ar draugiem citās kara darbības vietās, bet vienā brīdī tie pārtraukuši atbildēt. Divas dienas Tetiana ar bērniem slēpusies pagrabā. Viņa sapratusi, ka vilcināties nevar, ir jābēg. Uz Gulbenes novadu viņa izvēlējusies doties tāpēc, ka tobrīd šeit jau atradušies radinieki.
Tetiana bilst: “Ir grūti pieņemt realitāti. Esam Ukrainā atstājuši visu, ko daudzu gadu garumā sastrādājām. Esam atstājuši savas mājas, tuviniekus. Esam aizbraukuši no savas valsts kā trūkumcietēji. Bet mēs nebijām nekādi nabadziņi! Visiem bija mājas. Visiem bija, ko ēst, ko vilkt mugurā. Mēs paši agrāk varējām palīdzēt citiem, kuriem klājās slikti. Negribam Latvijā dzīvot, rokas klēpī saliekot. Gribam strādāt un kļūt neatkarīgi.”
Tetiana ar prieku metas darbā Rankas pamatskolā, bet brīvajā laikā viņas vaļasprieks ir pērļošana. Gulbenē jau atradusi veikalu, kur var nopirkt izejmateriālu. Atsveicinoties ukrainiete piebilst – viņas dzimtenē jau ir pavasaris, zied puķes. Mamma sūtījusi ziņu, ka jau sākusi sastrādāt dārzu. Neraugoties uz to, ka ir karš.
Pie Rankas pamatskolas tagad līdzās Latvijas karogam plīvo arī Ukrainas karogs. L.Braše saka – tas atbilst šai vietai. Rankas pamatskola ir kļuvusi par latviešu un ukraiņu kopīgo izglītības iestādi. Te mācās 18 ukraiņi, no kuriem 17 dzīvo Rankā, bet viens Galgauskā, no kurienes brauc uz mācību stundām Rankā, “jo te viņam ir draugi”. Šie ukraiņu bērni ir dažāda vecuma, mācās posmā no 1. līdz 9.klasei. L.Braše piebilst: “Es ukraiņu bērnu vecākiem saku tā: nedomājiet, ka tikai jūsu bērniem ir stress, stress ir arī mūsu skolotājiem, bet mēs centīsimies! Ir jūtams, ka ukraiņu bērni ir pozitīvi ietekmējuši mūsējos, kuri vairāk piedomā pie uzvedības, pie tā, kā piedalās mācību procesā.”
Vēl četri mazie ukraiņi Rankā apmeklē bērnudārzu.
Brīdī, kad “Dzirkstele” ciemojas Rankā, skolas dienesta viesnīcā ir izmitināti kopskaitā 53 Ukrainas civiliedzīvotāji (bērni un pieaugušie). Rankā ir gatavi izmitināt vēl vairāk Ukrainas civiliedzīvotāju. “Ir sagatavotas vairākas brīvas istabiņas. Jau gatavas saklātas gultas,” “Dzirkstelei” stāsta Rankas pamatskolas dienesta viesnīcas vadītāja Iveta Vāvere.
Ģimenes ārste atbrauc reizi nedēļā
Tiek domāts ne tikai par bezmaksas guldināšanu, par bezmaksas ēdināšanu. Reizi nedēļā speciāli pie ukraiņiem uz Ranku atbrauc ģimenes ārste Baiba Mezīte no Lizuma. “Viņa, ja nepieciešams, nosūta pacientus uz izmeklējumiem pie speciālistiem,” stāsta I.Vāvere. Viņa arī piebilst, ka viesnīcā regulāri tiek veikti Covid-19 siekalu testi. Pagaidām neesot bijis neviena inficēšanās gadījuma. Taču dažādu citu saslimšanu dēļ ir bijuši gadījumi, kad izsaukta ātrā palīdzība un cilvēks vests ārstēties uz slimnīcu. Kādai sievietei pat veikta ķirurģiska operācija.
I.Vāvere teic, ka vienā ēkā ar dienesta viesnīcu atrodas arī Rankas jauniešu centrs “Bums”, kas iesaistās pasākumu rīkošanā ukraiņiem. Piemēram, Lieldienas šoreiz pagastā svinēšot divas reizes – 17. un 24.aprīlī. Tātad arī pēc pareizticīgo kalendāra.
L.Braše saka – ukraiņu liktenis vietējiem cilvēkiem raisa vēlmi palīdzēt. Atsaucība esot ļoti liela. “Dienesta viesnīcā mums trūka ledusskapju. Uz ziņojumu dēļiem Rankā un Piebalgā izlikām paziņojumus. Ļoti ātri mums saziedoja četrus ledusskapjus,” stāsta L.Braše. Cilvēki ziedo arī pēc pašu iniciatīvas.
I.Vāvere saka – ukraiņu bēgļiem Rankā ir saziedots daudz vasaras drēbju. Pienāks sezona, tās tiks izņemtas no noliktavas un piedāvātas. Ziedojumi esot dažādi, daudz no privātpersonām, no Rankas, no Jaunpiebalgas. Piemēram, ziedojusi Dārta Stūriška, arī novada pašvaldības policija, zemnieku saimniecība “Ķelmēni”. “Novada pašvaldības darbinieki ziedojuši krāsojamās grāmatas un galda spēles bērniem,” teic I.Vāvere. Ziedojumu klāstā esot arī bumbas un pat velosipēds.
Ukraiņi negrib būt lūdzēju lomā
Ir darbdiena. Rankas pamatskolas dienesta viesnīca patukša. L.Braše saka – satikt kādu ukraini būs pagrūti. Lielākā daļa pieaugušo ir darbā, bērni – skolā vai bērnudārzā. Uz vietas tikai tie, kuriem darbs ir otrajā maiņā, saslimušie, kā arī ukraiņu sievietes, kuras vēl kārto formalitātes, lai varētu oficiāli sākt strādāt Latvijā. Plānojot to darīt ne tikai Lizuma SIA “Avoti SWF”, bet arī SIA “Dimdiņi”.
“Ukrainietes saka – negrib būt lūdzēju lomā,” bilst I.Vāvere. Viņa stāsta, ka L.Braše noorganizējusi ukraiņu sievietēm ekskursiju ar iepirkšanos Valmierā. Pirmām kārtām ukrainietes gribējušas pašas saviem bērniem nopirkt maiņas apavus. Ar braucienu bijušas apmierinātas.
Par ukraiņiem, kuri Rankā izmanto pašvaldības nodrošinātās iespējas, L.Braše saka: “Viņi redz, ka mēs cenšamies.” Par dzīves apstākļu nodrošinājumu pamatskolas direktore teic, ka piedāvājumā ir parastas kopmītnes, nevis zvaigžņots hotelis. Pašvaldība gādājot par apstākļu uzlabošanu. Sākumā bijušas problēmas ar siltā ūdens padevi, taču tas tika nokārtots.
“Dzirkstele” ielūkojas dušu telpās un pārliecinās, ka siltais ūdens patiešām ir. “Mēs kurinām visu diennakti. Novada pašvaldība atļāva,” komentē L.Braše. Pārliecināmies arī, ka dienesta viesnīcā ir pietiekami daudz labierīcību. Ir vairākas virtuves telpas, atpūtas telpas, var skatīties televīziju.
Šai ēkai ir trīs stāvi. Pirmajā mājo vietējie bērni, kuriem vajadzīga kopmītne. Otrajā stāvā dzīvo tikai viesi no Ukrainas.
Mazā Ļera grib saprast latviski
Viesnīcā “Dzirkstele” sastop ukrainieti Jūliju. Tajā brīdī viņa virtuvē gatavo maltīti kopā ar savu vīru Juriju. Viņš Gulbenes novadā ieradies jau pirms kara un strādā Lizuma uzņēmumā “Avoti SWF”. Jūlija uz Gulbenes novadu atbēga kopā ar radiniecēm, bērniem. Uz visu Jūlijas un Jurija dzimtas radu saimi Rankā ir pieci bērni – četri tagad mācās vietējā skolā, bet pati jaunākā meitenīte apmeklē Rankas bērnudārzu.
Kādā citā no Rankas dienesta viesnīcas istabiņām satiekam mazo ukrainieti Ļeru, kura ir mazliet saslimusi, tāpēc uz bērnudārzu nav devusies. Viņas mamma ir darbā – Lizuma uzņēmumā “Avoti SWF”. Tikmēr Ļeru pieskata paziņa Ludmila, kas arī ir ukrainiete. “Te ir labi apstākļi. Pret mums izturas ļoti labi. Ēdnīcā ļoti gardi mūs pabaro. Paldies!” viņa saka. Par Rankas bērnudārzu Ļera savējiem teikusi – tur bērni runā “angliski”. Ludmila uzskata – Ļera drīz iemācīsies saprast arī “angliski” jeb latviski.
“Mācīsimies latviešu valodu. Mums teica, ka tiks piedāvāta tāda iespēja,” saka Ludmila. L.Braše stāsta – iespēja mācīties latviešu valodu ukraiņu civiliedzīvotājiem Rankā būs katru otrdienu pēcpusdienās.
Uz jautājumu, kāda palīdzība vēl būtu nepieciešama, piemēram, ziedojumu veidā no vietējiem iedzīvotājiem, ukrainiete Ludmila “Dzirkstelei” teic: “Mums viss ir. Ļoti ir palīdzējis Latvijas Sarkanais Krusts. Bērniem iedeva daudz apģērba, rotaļlietas.” Atsveicinoties ukrainiete pateicas latviešu valodā. Pirmais vārds, kuru viņa te iemācījusies, ir: “Paldies!”
– Diāna Odumiņa
