Akciju sabiedrības “Rankas piens” valdes priekšsēdētājs Aldis Spalviņš atzīst, ka šogad Rankas “Jāņu sieram” pieprasījums varēja būt lielāks.
“Varbūt tas saistīts ar to, ka mēs pielikām cenu, salīdzinot ar pagājušo gadu, jo izmaksas ir palielinājušās gan olu masai, gan darbaspēkam, gan visiem palīgmateriāliem. Visam cenas ir cēlušās. Izejvielas ir kļuvušas krietni dārgākas – biezpiens, vājpiens, piens, līdz ar to arī cena ir lielāka,” stāsta A.Spalviņš.
Joprojām pieprasīts ārzemēs
“Rankas piens” plāno saražot apmēram 25 tonnas “Jāņu siera”. “Varbūt vairāk, varbūt nedaudz mazāk, jāskatās no izejvielas, no plūsmas, no pieprasījuma. Pagājušajā gadā tās bija 40 tonnas, šogad – 25 tonnas,” saka A.Spalviņš.
Viņš stāsta, ka lielākais Rankas “Jāņu siera” tirgotājs ir “Maxima”, atsaucība ir arī no “Mego” veikalu tīkla, arī no veikaliem “Beta”, un, protams, tas ir nopērkams “Rankas piena” veikaliņos – Madonā, Gulbenē un Rankā.
A.Spalviņu priecē, ka “Rankas piena” ražotais “Jāņu siers” joprojām ir pieprasīts ārzemēs. Arī šogad “Jāņu siers” tiks sūtīts uz Angliju. “Šogad brīnumainā kārtā pasūtījumi ir lielāki nekā pagājušajā gadā,” saka A.Spalviņš.
Konkursā – 3. vieta
Jūnija sākumā notika Latvijas piena produktu kvalitātes konkurss, kurā piedalījās gandrīz 40 produkti, kuri tika vērtēti astoņās nominācijās. Nominācijā “Jāņu siers” akciju sabiedrības “Rankas piens” ražotais “Jāņu siers” ieguva 3. vietu.
Biedrības “Siera klubs” valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova “Dzirksteli” informē, ka Latvijā ir astoņi jāņusiera ražotāji, konkursā
– piedalījās septiņi un nominācijā “Jāņu siers” “Rankas piens” ieguva 3. vietu. “Tas ir labs rādītājs, siers ir garšīgs,” uzsver V.Davidanova un turpina, ka 1. vieta šajā nominācijā ir “Valmieras piena” ražotajam sieram, 2. vieta – “Jaunpils pienotavas” sieram.
“Produktu kvalitātes konkurss ir bijis daudzus gadus, bet nekad tajos nav piedalījies jāņusiers. Šoreiz konkurss notika pirms Jāņiem, un kā gan jāņusieru var pabīdīt malā! Konkursu rīkoja Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība un biedrība “Siera klubs”,” stāsta V.Davidanova.
Apjoms samazinās
V.Davidanova stāsta, ka diemžēl kopumā jāņusiera saražotais apjoms samazinās. Pirms pāris gadiem tās bija 200 tonnas, tad – arvien mazāk. Ja Latvijā pērn kopā ir saražoti gandrīz 60 tūkstoši tonnu dažādu sieru, tad jāņusiers uz kopējā fona ir maza daļiņa.
“Ja Latvijā pērn saražoja 60 tūkstošus tonnu dažādu šķirņu siera, un tajā skaitā bija 140 tonnas jāņusiera, tad šis siers ir tāda maza daļiņa no kopējā daudzuma, bet mums šis siers ir tāds vienīgais, un ne tikai mums, bet arī Eiropā un pasaulē. Otra jāņusiera nav! Tas mums ir ļoti nozīmīgs, un kas gan tie par Jāņiem bez siera! Mums šis Eiropas Savienības aizsargātais Latvijas īpašais produkts – jāņusiers, ko ražo šie astoņi uzņēmumi, ir ļoti svarīgs. Samazinājuma iemesli ir dažādi. Jāņusiera ražošanā nevar iztikt bez roku darba, tātad – darbaroku trūkums. Jaunā paaudze neraujas uz rūpnīcām, un būtībā visā Latvijā jāņusiers ir liela problēma. Problēmas ir sadarbībā ar lielveikalu ķēdēm. Veikali ieinteresēti lētākā produktā, taču jāņusiers, zinot, kādas ir tā sastāvdaļas (biezpiens, piens, sviests, saldais krējums, olu masa, arī ķimenes), nevar būt lēts. Labi veicas akciju sabiedrībai “Valmieras piens”, akciju sabiedrībai “Jaunpils pienotava”, jo pērn kāpināja jāņusiera ražošanu divas reizes. Senāk vadošā bija akciju sabiedrība “Rankas piens”, kas ražoja stabili 100 tonnas gadā. Tagad – samazinājums,” stāsta V.Davidanova.
Gandrīz tāpat kā sensenos laikos
Viņa uzsver, ka jāņusiera tapšanas process lielražošanā ir gandrīz tāds pats kā sensenos laikos lauku sētās. Ražošana ir diezgan darbietilpīga, jo ne visas operācijas ir mehanizētas. “Bez roku darba neiztikt. Cilvēka rokas saskaras ar topošo produktu vairākas reizes,” saka V.Davidanova.
Viņa pastāsta, kā tad tiek ražots jāņusiers. Vannu ar vājpienu piepilda vakarā, pievieno tīrkultūru, piens sarūgst un agri no rīta to atsilda. Jāņusiera ražošanā var izmantot arī iepriekšējā dienā iegūto biezpienu. Biezpienam uzlej vājpienu, masu maisa. Nolej suliņas. Masu pilda maisītājā, maisa, pievienojot vajadzīgās sastāvdaļas. Katra ir svarīga: gan svaigs sviests vai saldais krējums, gan olas vai olu masa, gan ķimenes. Siera ražošanas procesu uzrauga siera meistars, ik palaikam nogaršojot, ko vēl vajadzētu pielikt klāt. Pēc tam siera masu pilda formās, kur siers iegūst izskatu kā apaļa saulīte. To atdzesē, izņem no formām, ievalcē, uzlīmē etiķetes, liek kastēs. Nākamajā dienā siers jau ceļo pie patērētājiem. Jāņusiera realizācijas ilgums ir apmēram 20 dienas. Katras rūpnīcas jāņusieriem ir savs rokraksts, līdz ar to sava garša, kaut gan receptūra viena un tā pati.
“Nav divu pilnīgi līdzīgu produktu: sieri ir nedaudz dažādi garšas, arī krāsas un konsistences ziņā,””Dzirkstelei” saka V.Davidanova.
