
Vairs tikai vecākā paaudze atceras “Straumes” 4.cehu Gulbenē, kur savulaik tika veikta tobrīd tik populāro virtuves kārbu ražošana, dažādu ierīču, arī deficīto gludekļu, montāža. Šobrīd tur attīstās mūsdienīgs industriālais parks, un par tā attīstību atzinīgus vārdus saka iedzīvotāji.
Gulbenes 96. dzimšanas dienas priekšvakarā novada pašvaldība teica paldies tiem gulbeniešiem, kas pērn ar savu darbu devuši ieguldījumu pilsētas izaugsmē. Par biznesa kvartāla attīstīšanu Brīvības ielā 77 sveica SIA “RCI Gulbene”.

Teritorijas izveide nav pabeigta
Par paveikto un tuvākās nākotnes plāniem “Dzirkstelei” stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Kubuliņš.
“Grūti pateikt, kā pareizi nosaukt šo objektu. Varētu nosaukt par tirdzniecības zonu, bet mēs viņu dēvējam par “77”, un nevis tāpēc, ka tas būtu laimīgais skaitlis, bet vienkārši adreses dēļ. Tajā iekļautas gan tirdzniecības telpas, gan remonta zona, bet ar to teritorijas izveide vēl nav pabeigta. Šo posmu mēs paveicām septiņos mēnešos, kas ir ļoti ātri ne tikai Gulbenē, bet pat Latvijas mēroga celtniecībā. Viss darbs tika paveikts pašu spēkiem un par saviem līdzekļiem, un varbūt tieši tāpēc nekas netika vilkts garumā. Pēc objekta iegādes primārā doma bija sakopt teritoriju un attīstīt tajā kaut kādu peļņu nesošu biznesu. Šobrīd tur mājvietu ir atradušas jau četras firmas, taču būvatļauja jau izsniegta vēl vienas ēkas celtniecībai, par kuru interesi ir izrādījis “Akvedukts”. Plānā ir vēl vienas ēkas būvniecība tieši Brīvības un Baložu ielas stūrī, taču tur ir daži neatrisināti jautājumi, kur mēs ceram uz novada pašvaldības iesaistīšanos,” stāsta J.Kubuliņš.
SIA “RCI Gulbene” pamata darbības joma ir būvniecība, remontdarbi, inženierkomunikāciju un elektroinstalācijas izbūves darbi. Uzņēmumā atkarībā no noslodzes darbojas 75-90 darbinieki, kas nodarbināti visā Latvijas teritorijā. J.Kubuliņš saka, ka darbinieku pamatsastāvs ir ļoti stabils gandrīz vai desmit gadu garumā ar nelielām izmaiņām, kad jaunie nomaina vecos.

Teritorijas sakopšana visiem nav aktuāla
“Manuprāt, katram kaut kas ir jādara, lai mūsu sabiedrība kopumā dzīvotu labāk. Ne vienmēr ir vajadzīgi lieli līdzekļi, lai sakoptu vismaz vizuālo skatu. Privātmājās varētu sākt vismaz ar puspuvušu dēļu kaudzes novākšanu un teritorijas sakopšanu. Tomēr Gulbenē tā nav īpaši izplatīta parādība, tāpat kā celtniecība pēdējos gados. Jāteic, ka pēdējos piecos gados mēs strādājam ārpus novada robežām un 95 % tieši privātajā sektorā. Privātmāju pasūtījumu ir ļoti maz, bet ražošanas telpām gribētāju netrūkst. Tur ir, kas pieņem lēmumu, un katra darbība nav jāsaskaņo desmit instancēs. Darbi neapstājas, un mēs redzam rezultātu, līdz ar to darbus var pabeigt ātrāk un abpusēji izdevīgi. Šobrīd aktīvi darbojamies Siguldā, bet viens no interesantākajiem tāda veida objektiem bija “Avotu” jaunās biroja telpas Lizumā, kurš bija ļoti sarežģīts būvniecības procesā. Beigās abas puses bija apmierinātas. Mēs saņēmām labu celtniecības pieredzi, bet viņi – būvi, kādu bija iedomājušies un gribēja. Pilsētvidē varbūt tāda ēka neiederētos, bet industriālajā vidē pat ļoti, un, ja vēl nojauks tagadējo kantori, tad tā izcelsies un iederēsies kopējā ainavā.”

J.Kubuliņš vēlas sakoptu vidi ne tikai savās mājās un darbavietā, bet arī visā pilsētas teritorijā.
“Baložu un Brīvības ielu stūris drīz būs sakopts, arī Viesturs Tilgass ir parūpējies par to, lai, iebraucot Gulbenē no Madonas puses, paveras civilizēts skats, bet to nevar teikt par Smiltenes virzienu. Katru rītu no tās puses braucu un mani sveicina, piedodiet, “sausā tualete”. Kaut kas jādara ar veco “Straumi”, un, ja īpašnieks to nedara, jāspiežas virsū pašvaldībai. Domei jāsaprot, ka jārada vide, lai cilvēki vēlētos šeit dzīvot. Tas jāsāk ar skolām, bērnudārziem un darbavietām. No tukša gaisa nekas nerodas, un jāsaprot elementārās pamatvajadzības. Manuprāt, tās ir medicīna un izglītība. Protams, neiztikt arī bez kafejnīcas un normāla kultūras pasākuma, bet izglītība visam pamatā. Ja sabiedrība būs neizglītota, labus rezultātus nevar gaidīt, un, ja katrs par to padomās, tad ieguvēji būs visi,” uzsver J.Kubuliņš.