Nāk pavasaris un Lieldienas, kuras vienmēr vieš vairāk cerību, ka viss būs labi. Taču ir viena diena pavasarī, kad neatkarīgi no laika apstākļiem iestājas aptumsums. 25.marts – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, kad pieminam tos mūsu tautiešus, arī ģimenes ar maziem bērniem, kurus masveidā izsūtīja 1949.gadā uz attāliem PSRS apgabaliem.
Zīmīgi, ka tieši pirms 25.marta es saņēmu kādu šokējošu video, par kuru nevaru nedomāt, un, atklāti sakot, jo vairāk domāju, jo kļūst arvien nelabāk. Pieņemu, ka tas klejo arī pa citu gulbeniešu telefoniem. Proti, kāds gulbenietis runā kaut ko prātam neaptveramu kāda krievu propagandista, kurš it kā esot no pašpasludinātās Doņeckas republikas, kanālā sociālajā vietnē “YouTube”. Gulbenietis nosauc adresi Gulbenē, kur atrodas Zemessardzes štābs, kuram vajagot uzmest kaut ko virsū, citādi ko tie “natovci” pa pilsētas centru staigājot. Pats gan atzīst, ka tuvumā ir guļamrajons – daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, iespējams, ka tajās dzīvo viņš pats. Propagandists piedāvā naudiņu par šo “pakalpojumu”, bet gulbenietis ir pieticīgs – naudiņu viņam nevajagot. Acīmredzot tāpēc, ka jau divus gadus strādā Zviedrijā lauksaimniecībā, tagad atkal braukšot. Nodomāju, kāpēc gan jābrauc uz Zviedriju, ir taču tik acīmredzami, ka ir cita valsts, kurā viņam noteikti ir iespējas sevi īstenot. Tālāk spriedelēšana video kļūst arvien trakāka. Gulbenietis atsaucas uz propagandista izmestajiem tīkliem, kāda būs cilvēku reakcija, ja okupanti ienāks Latvijā. Mūsējais apstiprina, lai nāk droši, te neviens nepretosies, lai tik iedodot vispirms ieročus, te būšot, kas uztaisa diversiju. Propagandists secina: “Molodec, naš sovetskij čelovek!” (malacis, mūsu padomju cilvēks – no krievu valodas) Protams, video veidots ar domu tracināt, biedēt sabiedrību, par līdzīgiem gadījumiem Latvijā mēs pēdējā laikā dzirdam arvien biežāk: izdemolēts Okupācijas muzejs, apliets nacionālo partizānu piemiņas akmens.
Grūti pateikt, vai šis gulbenietis ir spējīgs uz ko vairāk par muldēšanu no virtuves, iespējams, arī grādīgais atraisa mēli, iespējams, “pārprasta” vārda brīvība, tomēr nav arī noslēpums, ka ir cilvēki Gulbenē, kuriem ir pārliecība, ka viņus vajag nākt “atbrīvot”. Par katru rīcību tomēr ir jāatbild, un te nu “sarkanās līnijas” ir pārkāptas, tāpēc esmu informējusi gan Valsts policiju, gan Valsts drošības dienestu un ceru, ka tiesībsargi klauvēs pie šī cilvēka durvīm.
