Pagājušajā svētdienā atzīmējām pirmo adventi, ar kuru sākas Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Tas ir īpašs laiks. Pilsētās ir iemirdzējušās galvenās Ziemassvētku egles. Klāt pārdomu, miera, klusuma, labo darbu un arī piedošanas laiks, kaut gan ne jau vienmēr jāgaida Ziemassvētki, lai darītu labus darbus vai aizdomātos par piedošanu.
Veikalos Ziemassvētku atribūtika, šķiet, jau bija plauktos uz valsts svētkiem. Un tas arī nepārsteidza, jo ne jau pirmo gadu tā notiek. Ir, kam šis laiks ir karstākais peļņas laiks. Uzmācīgās reklāmās tiek skandināts, kuras būs labākās svētku dāvanas bērniem, vecākiem, vecvecākiem, dzīvesbiedram, pašam sev vai draugiem, skan padomi, cik vajadzētu tērēt dāvanām, kā ģērbties svētkos, kādu cienastu likt uz svētku galda un tā tālāk. Brīžiem apnicīgi un kaitinoši, jo Ziemassvētku pārmērīgā komercializācija joprojām sit augstu vilni, tāpēc arī nepārsteidz dzirdētās cilvēku sajūtas, ka šie svētki nenes prieku, bet gan vairāk stresa mirkļus, jo šim visam spiedienam ir grūti nepakļauties. Nav brīnums, ka pēc šiem svētkiem ir daļa sabiedrības, kas izjūt pat tādu kā atvieglojumu – burzmas veikalos vairs nav, svētki nosvinēti, štovēti kāposti, cūkas šņukurs, piparkūkas izceptas un apēstas un ir iestājies miers, kādu patiesībā būtu bijis jāizjūt visu šo svētku gaidīšanas laiku.
Tā kā šos procesus izmainīt nav pa spēkam ne man, ne jums, tad var censties, ja, protams, vien ir tāda vēlme, pats sevi no tā visa pasargāt, proti, mēģināt izbēgt no šī visa svētku trakuma. Man ļoti patika, kā kādā no intervijām teica teologs Juris Cālītis: “Jānovērtē cilvēki sev blakus, jo svarīgākais ir otrs… Ziemassvētkos jāskatās uz to, kas mums ir – mēs esam viens otram.” Šajos vārdos ir pateikta vislielākā patiesība. Un, ja vien cilvēks nav alkatīgais materiālists, tad viņš zina, ka neviena dāvana neaizstāj bērnam viņa mammu un tēti, vecākiem – savus bērnus, dzīvesbiedriem – vienam otru.
Mans vēlējums jums: lai ikvienā mājā ir miers, saticība un mīlestība! Un lai kārtējā sveces iedegšana adventes vainagā nav kā pienākums, bet gan ienes gaišumu ne tikai jūsu mājā, bet arī sirdī! Un par dāvināšanu – lai nepārņem pienākuma sajūta: ja jau dāvina man, tad man arī tāpat jādara. Lai gada izskaņā, kura nāk arvien tuvāk, atliek laiks pabūt kopā ar saviem tuvajiem! Lai labas domas un mierpilns šis laiks!
