Gan pagājušajā piektdienā, gan vakar no rīta ielās bija manāmi skolēni ar puķu pušķiem rokās. Šajā laikā tas liecina tikai par vienu – tradicionāli oktobra pirmajā svētdienā atzīmē Skolotāju dienu. Rudenim piestāv rūgteni smaržīgās mārtiņrozes, krāsainās dālijas un asteres. Bet mans mazais skolnieks pavēsta, ja ziedi jādod skolotājai, tad, viņaprāt, piestāvot tikai sarkanas rozes. Piekritu. Ja sirds liek dāvināt sarkanas rozes, tad tas ir jādara.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs skolotājiem svētkos sociālajos tīklos bija publiskojis skaistu vēstījumu: “Patiesi talantīgs skolotājs bieži vien ir pirmais iedvesmas avots, piemērs un varonis, kam vēlas līdzināties katrs pirmklasnieks. Izcils pedagogs daudziem vidusskolēniem, ģimnāzistiem un profesionālo skolu audzēkņiem ir atslēga, kas spēj palīdzēt atvērt durvis jauniešu nākotnes sapņiem. Tādēļ ne tikai ļaujiet, bet mudiniet jauniešus sapņot arī tad, ja viņu mērķi šķiet nereāli vai gluži otrādi – maznozīmīgi!” Tik vienkāršos vārdos Valsts prezidentam ir izdevies ietērpt patiesību. Lai mūsu jaunajai paaudzei nekad netrūkst talantīgu un izcilu skolotāju!
Vai viegli būt jaunam, vai viegli būt bērnam, vai viegli būt melnstrādniekam un vai viegli būt skolotājam? Uz šiem jautājumiem noteikti katram sava atbilde. Bet mana – nevienam nav viegli. Katram vecumposmam, katrai profesijai – sava garoza, savi izaicinājumi, ar ko tikt galā, un arī sava burvība, kas jāspēj novērtēt. Izglītības nozare ir no tām, kura turpina piedzīvot lielākas vai mazākas reformas. Likumsakarīgi, ka skolotāji un skolēni ir tajā ierauti. Jaunais mācību saturs, jaunā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma, mainās izglītības ministri. Skolotāju trūkst, un ministrija brīvo vakanču skaitu mēģina mazināt ar skolu tīkla sakārtošanu. Un tas ir tikai neliels uzskaitījums. Bet par spīti pārmaiņām, reizēm – arī nesaprotamiem izaicinājumiem, gatavošanos stundām, “papīru” darbu, ļoti svarīgi, kā intervijā, kuru varēja lasīt mūsu iepriekšējā laikraksta numurā, teica sporta treneris, skolotājs Voldemārs Mezītis, spēt būt cilvēcīgiem. Pāri visam cilvēcība un sirsnība gan attieksmē pret kolēģiem, gan bērniem, gan pasauli kopumā.
