Latvijas daba ir ļoti skaista – meži, skaisti ezeri un upes, pludmales, pļavas, mūsu nacionālie parki, zvēri, putni. Tā spēj iedvesmot mūziķus, māksliniekus, rakstniekus, fotogrāfus. Gribētos apgalvot, ka ikvienu, bet laikam tomēr tā īsti nav. Un to apliecina Lielās Talkas rezultāti. Lai arī kopumā mūsu valsts teritorija kļūst sakoptāka, tomēr ir, kas vēl joprojām nesaprot, ka ēdienu iepakojumiem, sulas pakām, cigarešu izsmēķiem un citiem atkritumiem ir domātas atkritumu urnas, nevis grāvmalas, ceļmalas, stadioni vai kopīgie daudzdzīvokļu namu pagalmi. Iemesls tam – diezin vai nezināšana, kur ir atkritumu urnas, drīzāk paradums tā darīt un īstermiņa domāšana attiecībā uz vidi. Dabas piesārņošana joprojām ir problēma. Un pavasaros, nokūstot sniegam, nesmukumi vietām ir kā uz delnas.
Pagājušās nedēļas nogalē notika tradicionālā Lielā Talka, kuras pirmsākumi meklējami pirms 16 gadiem – tā bija talka 2008.gada septembrī kā iedzīvotāju dāvana Latvijai 90. dzimšanas dienā. Lielās Talkas organizatori informē, ka 16 gadu garumā talkā piedalījušies aptuveni 500 000 dalībnieku un, salīdzinot ar pirmajiem talkas norises gadiem, atkritumu daudzums ir samazinājies vairāk nekā uz pusi. Pēdējos gados arvien vairāk Lielā Talka uzsver vides izglītības un vides un cilvēka veselības ciešo saikni, tāpat notiek arvien vairāk ainavu un pagalmu labiekārtošanas darbu.
Katru gadu talkā aicina piedalīties ikvienu iedzīvotāju, kuram rūp sava valsts un iespēja dzīvot nepiesārņotā, skaistā vidē. Tā balstās uz brīvprātīgu darbošanos. To var darīt kopā vai atsevišķi. Un novērojumi liecina, ka ļoti bieži šajā talkā piedalās vieni un tie paši cilvēki. Visticamāk, ka arī piesārņot turpina vieni un tie paši. Un tā katru gadu – viena daļa mēslo, otra, kurai rūp dzīvot tīrā, sakoptā vidē, savāc.
Nesen kāds atkritumu apsaimniekošanas darbinieks pastāstīja, ka kāds stiklam paredzētajā konteinerā kaut kādā mistiskā veidā, jo konteiners ir bijis aizslēgts, ietūcījis – akordeonu. Kā to dabūja gatavu? Kāpēc? Turpat taču stāv novietots cieto sadzīves atkritumu konteiners. Reizēm ir tik grūti izskaidrot cilvēku rīcību. Nezināšana? Izjokošana? Vēl kāds bioloģisko atkritumu konteinerā izmetis pārtikas atliekas lielveikalā nopērkamajā plastmasas maisiņā. Ne tikai dabā, arī konteineros nonāk neatbilstošs saturs, tāpēc sabiedrības izglītošanai noteikti ir nozīme, ja vien cilvēks spēj nopietni uztvert informāciju.
