Atmiņas un vēsture tiek turēta godā. Pagājušās nedēļas nogalē aizvadīts kārtējais barikāžu atceres pasākums ar ugunskuriem, runām, atmiņām. Jau pagājuši 33 gadi kopš 1991.gada janvāra barikādēm, kad, kā zinām un kas katru gadu pasākumos tiek arī atgādināts – Latvijas neatkarības atbalstītāji nevardarbīgi aizstāvēja valsts brīvību pret militāriem uzbrukumiem un neatkarības pretiniekiem. Neapšaubāmi, barikādes spēja apvienot latviešus vienotam mērķim – to intervijās “Dzirkstele” ir atzinis ne viens vien mūsu novada barikāžu dalībnieks.
33 gadi… Tajā laikā es biju pusaudze. Atminos, kā mājās ģimene pie melnbaltā televizora ekrāna sekoja līdzi notikumiem. Atminos savu satraukumu. Bija milzu bailes, ka notikumi var attīstīties līdz lielam militāram konfliktam. Bija bailes, ka padomju karaspēks var sadarīt kaut ko pavisam, pavisam nelāgu. Bija bailes, ka upuru skaits var būt ļoti liels. Zināju un sapratu, ka cilvēki aizstāv savu Latviju. Vienaldzīgo nebija.
Neticami, bet jau pēc mēneša būs pagājuši divi gadi, kopš Krievija uzsāka karu Ukrainā. Tas likās kaut kas neiedomājams 21.gadsimtā! Un šis satraukums, ko izdzīvoju toreiz kā pusaudze, ir pamodināts tagad. Esmu pārliecināta, ka šobrīd, kad joprojām turpinās karš Ukrainā, daudz vairāk spējam apzināties barikāžu laika lomu. Apzināmies, ka Ukrainai ir jāuzvar.
Arvien vairāk masu saziņas līdzekļos izskan sliktākie nākotnes scenāriji. Jāatzīst, patiešām biedējoši scenāriji. Saprotam un domāju, ka esam arī pārliecināti par Krievijas vēlmi atjaunot savu impēriju. Arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir norādījis, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina ambīcijas ir daudz lielākas – viņš sapņo par Krievijas impērijas atjaunošanu, kāda tā bija 19. un 20.gadsimta sākumā.
“Varu piekrist cilvēkiem, kuri daudz runājuši par to, ka mūsu pirmā aizsardzības līnija ir Ukraina. Mēs esam pateicīgi ukraiņiem, kuri cīnās,” tā kādā intervijā šī gada sākumā teica Valsts prezidents. Viņš arī uzsvēra, ka, palīdzot Ukrainai, mēs sargājam Eiropu un Latviju. Diemžēl ir, kas to vēl joprojām nesaprot un negrib saprast. Prezidents arī uzsvēra, ka papildus militārajam sagatavošanās darbam mums ir jābūt gataviem visa veida provokācijām un hibrīdkaram. Un tas arī nav nekas jauns.
