Šovasar Gulbenes novadā ir bijuši vairāki smagi ceļu satiksmes negadījumi, kurus visus raksturo viens atslēgvārds – ātrums. Smagi cieta motociklists, šaujoties caur Gulbeni un pie kafetērijas “Pienenīte” nespējot novērst sadursmi ar priekšā ceļu šķērsojošo vieglo automašīnu. Stāmerienā bānīša svētku dienā, izvairoties no sadursmes ar strauji priekšā izbraukušu automašīnu, otra ietriecās kokā, cieta divi cilvēki, no kuriem vienam sevišķi smagas traumas. Tirzā vieglā automašīna ignorēja to, ka uz autoceļa notiek remontdarbi, un notrieca strādnieku, aizmetot to 40 metrus. Strādniekam – smagas traumas. Taču visus tikko nosauktos negadījumus traģiskumā pārspēj nupat Lizumā uz jaunuzlietā asfaltseguma notikusī nelaime. Tur tumsā un miglā nepilngadīga jaunieša vadīta vieglā automašīna tika burtiski salocīta, ietriecoties kokā. Šā auto attēli pēc negadījuma tagad ir gandrīz katrā viedtālrunī, jo cilvēki bildes pārsūta cits citam, daloties ar sāpēm un sērām. Bojā gājuši divi 2007.gadā dzimuši puiši, kā arī 2006.gadā un 2010.gadā dzimušas meitenes. Tikai vienai meitenei, kas dzimusi 2007.gadā, ir izdevies izdzīvot, viņa nogādāta slimnīcā.
Šī Gulbenes novadam ir karsta vasara, kura arvien vēl negrib beigties. Arī ceļu satiksmes negadījumu birums liecina par pārkaršanu un piesardzības zudumu. Itin nemaz negribas moralizēt vai pamācīt. Negribas nevienu vainot grēkos, jo šādi vai tādi piemīt mums katram. Un tomēr pārdomas ir.
Dalība ceļu satiksmē diemžēl šodien nav droša. Nesen šajā sakarā dzirdēju divas sievas savā starpā runājam: “Būsi uz ceļa un nezini, vai atgriezīsies mājās pie labas veselības un vai vispār atgriezīsies.” Tomēr tik fatāli spriest nav pareizi. Ir jāpastiprina prasības pret ceļu satiksmes dalībniekiem, kā arī viņu kontrole. Turklāt – no visām pusēm. Ja nav iespējams no pārdrošas rīcības atturēt pilnīgi visus, jāsāk ar sevi, ar tuviniekiem un draugiem.
Visdziļākā līdzjūtība Lizumā bojā gājušo jauniešu vecākiem. Ir patiesi žēl par notikušo. Sociālā nozīmē šie ir tā saucamās Z paaudzes jeb digitālie bērni, kuri ir “uz tu” ar digitālajām tehnoloģijām. Bērni, kuri steidzas dzīvot, kuri nebaidās. Negribas teikt, ka šie četri bija. Ir. Saviem vecākiem, saviem brāļiem un māsām, saviem draugiem, saviem skolasbiedriem, darbabiedriem. Ir. Dziļi sirdī. Kopā ar bēdām, sāpēm un labajiem vārdiem, kurus nav paspēts pateikt.
