Interneta vietnē “brivibuvistam.lv” tiek vākti paraksti aizliegumam turēt vistas sprostos. Tīmekļvietnē rakstīts: “Sprostu sistēmas neizbēgami nozīmē cietsirdību pret dzīvniekiem, kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma.”
Pašlaik savākti jau gandrīz 12 000 parakstu.
Tīmekļvietnē arī minētas bažas par to, ka šāda iniciatīva varētu palielināt olu cenu, taču iniciatīvas autori uzsver, ka olu cenu ietekmē daudzi dažādi faktori un ražošanas metode bieži vien nav izšķiroša gala cenas veidošanā. To uzskatāmi ilustrē fakts, ka jau šobrīd Latvijas veikalos nereti kūtīs dētās olas ir līdzīgā vai pat zemākā cenā nekā sprostos dētās olas. Olu ražotāji min, ka ārpus sprostiem dēto olu ražošanas pašizmaksa ir tikai par 15-20 % augstāka – tas nozīmē vien dažus centus vairāk par olu.
Es bērnībā dzīvoju blakus lielai vistu fermai un dažreiz gāju mammai līdzi uz darbu. Atceros garās sprostu rindas. Ļoti ilgi gan man tur neļāva uzturēties, un parasti vienkārši vēroju olu savākšanas procesu, kad vairākas darbinieces līnijas galā ātri lasīja olas, kuras nāca pa slīdošu lenti. Toreiz vistu sprosti bija vienā garā rindā, taču pašlaik sprostu esot daudz vairāk un vairākos stāvos – sprosts virs sprosta, vista virs vistas.
Mēs parasti nedomājam par to, kā ēdiens nonāk līdz mūsu galdam, un arī man patīk ēst ātrajās ēstuvēs hamburgerus. Bet es tik un tā vienmēr aizdomājos par to, ka man gribētos ēst to gaļu, kura saistās ar tā dēvēto “lēno ēšanas kustību”. Tā ir apzināta izvēle neēst masu produkciju, jo tās ražošanā dzīvnieki netiek turēti pašos labākajos apstākļos.
Kas gan mani attur no šādas izvēles? Kā jau daudzus Latvijas iedzīvotājus – cenas. Saimniecībā uztaisītu burgeru es nevarēšu nopirkt tik lēti, kā tas ir ātrajās ēdināšanas vietās. Eiro pie eiro – un tas ir daudz! Un tad arī aizmirstas posms, kā tad pret dzīvnieku izturas masveida produkcijas radīšanā.
Kāpēc aizliegt sprostus tikai dējējvistām, bet ne citiem dzīvniekiem? Tīmekļvietnē tiek skaidrots, ka, salīdzinot ar citām sugām, dējējvistu gadījumā ir jau labi pārbaudītas un plaši izplatītas augstākas labturības sistēmas – olu ražošana kūtīs vai brīvās turēšanas apstākļos. Savukārt attiecībā uz citiem dzīvniekiem būtu joprojām nepieciešamas padziļinātas diskusijas par alternatīvām un to piemērotību, ko pašlaik nav iespējams veikt vienas likuma izmaiņu diskusijas ietvaros. Latvijas sabiedrība daudzkārt ir parādījusi, ka tai rūp dzīvnieku aizsardzība, un lielākā daļa ir pret dējējvistu ieslodzīšanu industriālo fermu šaurajos sprostos. Tāpat kā iepriekš esam vienojušies aizliegt, piemēram, savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā vai kažokzvēru audzētavas (lai gan šīm darbībām atrastos noiets), tāpat ir pareizi vienoties, ka ir jāaizliedz olu ražošana šauros sprostos, kuros vistām tiek liegtas dabiskas uzvedības iespējas.
