Kāds ir bijis aizejošais 2024.? Gribu atskatīties uz šiem 12 mēnešiem. Sākšu ar šo brīdi, ar decembri. Mūsu katoļu draudzes priesteris Gaitis Dubults sarunā ar “Dzirksteli” vērsa uzmanību, ka pilsēta ir kļuvusi daudz izgaismotāka. Turklāt viņš ar to domāja tieši privātos pagalmus un logus. Šis vērojums ir patiess un reizē trauksmi raisošs. Saprotam taču, ka pie nemitīgā cenu kāpuma cilvēku ienākumi šobrīd faktiski ir kļuvuši mazāki. Taču vajadzība svinēt dzīvi ir tikai augusi. Tāpat kā daudzdzīvokļu māju kopību vēlme veikt ēku renovāciju vairāku miljonu eiro vērtībā, protams, ar Eiropas Savienības atbalstu. Mazliet jau tas atgādina dzīres mēra laikā. Mēs taču zinām, kas notiek tepat, Ukrainā. Zinām, kura ir agresorvalsts un ka līdz robežai (caur Balviem) ir nieka 69,5 kilometri. Un vienalga dzīve te, Latvijā, ir jāsvin. Piekrītu. Caur dzīves svinēšanu un ziedojumu vākšanu Ukrainas atbalstam šogad atzīmējām savu 1991.gada janvāra barikāžu gadadienu. Tas bija kopā būšanas brīdis pie novada bibliotēkas un tajā. Atmiņā palikusi arī šogad 25.martā notikusī “Dzirksteles” intervija ar stāmerieti Sibīrijas bērnu Jāzepu Supi. Viņā lasītājs varēja sajust to kluso patriotismu, kurš ir latviešu gēnos ierakstīts. Bet 26.aprīlī novada bibliotēka rīkoja zibakciju, aicinot lasītājus atnākt uz pasākumu, līdzi nesot savu mīļāko grāmatu. Sapulcējās dažādu vecumu cilvēki un jutās uz viena viļņa. Savukārt 10.jūnijā Gulbenes centrā aizdegās kādas sievietes vadītā automašīna. Liesmas nodzēsa brīvprātīgie palīgi turpat uz ielas. Un atkal mēs bijām uz viena viļņa. Bet 27.jūnijā Gulbenē tika iznests saulītē novada muzeja Klētī trīs gadus tapušais audekls “Zvaigžņu siets”. Tā radītāji un vērotāji juta, kā saviļņojumā aizraujas elpa! Neviennozīmīgi sabiedrība uztvēra no 16. līdz 18.augustam Emzes parka tuvumā notikušo tehnomūzikas festivālu “Kindergarten”, kuru organizē brīvprātīgie. Labā vēsts – Gulbene negrib novecot! Mūs vieno ne tikai laimīgie, bet arī traģiskie brīži. 16.decembrī savu dēlu – basketbolistu Jāni Timmu – Maskavā zaudēja mūsu novadnieks Raitis Timma. Latvijas cilvēki, arī gulbenieši, dažu stundu laikā saziedoja vajadzīgo summu, lai Jāni no Krievijas varētu pārvest apbedīšanai dzimtenē. Mēs protam un spējam novērtēt savus cilvēkus, un mūsu sirdis sitas vienā ritmā arī šādos brīžos.
