Jau arī iepriekš esam saņēmuši kritiku no lasītājiem, ka neinformējam par visiem notikumiem, ko reģistrē Valsts policija mūsu novadā. Lasītāji joko, ka visvairāk zinām, cik lielā promiļu reibumā brauc velosipēdisti. Nenoliedzami, tas arī ir svarīgi, taču informācijas druskas tās tiešām ir, tur nevar nepiekrist.
Diemžēl kopš kārtējās reformas Valsts policijā, kad tika izveidoti mistiski veidojumi Valsts policijas Vidzemes reģionā – dienvidu, ziemeļu un rietumu iecirkņi, austrumu laikam nebija, domāju, ka pat paši policisti tos sevišķi neatšķir, ar informāciju sabiedrībai kļūst tikai sliktāk. Uz vietas Gulbenē policistiem ir pilnīgi aizbāzta mute, it kā viņi vairs neko nespēj, tā acīmredzot uzskata Rīgā, Valmierā, bet mēs labi zinām, ka vietējie policisti spēj gan darīt, gan par to runāt, taču atbildības jomas kāds stingri nodala. Man liekas, ka tas arī pazemo vietējos policistus, bet kas ir sliktākais? Tā ir situācija, ka nav pilnīgi neviena atbildīgā, kas sniedz informāciju sabiedrībai.
Tagad, piemēram, jau otro nedēļu nesaņemam nekādu informāciju, pat par pieķertiem velosipēdistiem dzērumā, jo cilvēks no Vidzemes reģiona pārvaldes, kuram bija pienākums “pamest” medijiem kādas informācijas druskas, devies atvaļinājumā. Informāciju tāpat nesaņem ne tikai Gulbenes novadā, bet visā Vidzemē, taču tas netiek uzskatīts par lielu problēmu. Jā, tā ir – cilvēki iet atvaļinājumā, bet vai valsts iestādē tas ir normāli, ka apstājas darbi, ja cilvēks ir atvaļinājumā? Līdzīgu situāciju pieredzējām iepriekš ar pastniekiem, kad arī viens no attaisnojumiem, kāpēc nav laikā piegādātas avīzes, bija – bet cilvēkiem taču ir atvaļinājums. Privātos uzņēmumos tādi iemesli nestrādā un tikai uzņēmuma paša ziņā ir, kā nodrošināt darba nepārtrauktību. Arī Valsts policijā tā būtu jābūt, jo tā tomēr ir iestāde, kas rūpējas par mūsu drošību, turklāt šodienas situācijā, kad esam vairāk apdraudēti nekā jebkad. Jā, varbūt Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē uzskata, ka medijiem policijas informācija – tā ir tikai sleja avīzē vai informācija interneta portālā un nav viņu pienākums to aizpildīt.
Bet ir tāda nelaba sajūta – kas notiks tad, ja tiešām nonāksim situācijā, kad informācija būs dzīvības un nāves jautājums, bet kāds atsūtīs vēstuli, ka ir atvaļinājumā?
