Bija man iespēja apskatīt Siguldas jaunās pils nesen renovētās iekštelpas. Pati pils ir Latvijas pirmās brīvvalsts varenuma pierādījums, un viss veidots tolaik populārā nacionālā romantisma garā. Netrūkst tautu meitu, auseklīšu un neatstāj sajūta, ka pa kāpnēm tūdaļ pretī nāks kāds pirmās brīvvalsts politiķis, varbūt pats Ulmanis, vai kāds rakstnieks, vai arī preses darbinieks. Siguldas pilī 20., 30. gados rīkoja gan rakstnieku godināšanas pasākumus, kā arī 30. gadu otrajā pusē Latvijas preses biedrība rīkoja vērienīgas Jaungada balles, kur sabrauca viss Latvijas sabiedrības krējums, līdz saviesīgo dzīvi un vispār visu cilvēku dzīves sagrāva okupācija.
Vienmēr apskatot šādus brīvvalsts varenības objektus, man arī jāaizdomājas, cik ātri tolaik mēs pazaudējām savu valsti. Tāpēc, kad cilvēki jūsmo, cik lielu labklājību spējām sasniegt Ulmaņlaikā, manuprāt, nevajag aizmirst, ka tas bija autoritārs režīms, bija viena partija, nenotika vēlēšanas, bija ierobežota preses brīvība. Presē, galvenokārt, bija jāslavina Vadonis, jo viņš bija ģēnijs, kurš visu zināja vislabāk. “Viņš mums Dieva dots un Laimas sūtīts,” tā tolaik rakstīja prese. Protams, nekad nevar noliegt to, ko Ulmanis ir paveicis Latvijas un tās iedzīvotāju labā, tomēr es vienmēr arī atceros, kādas sekas bija pēdējam Vadoņa teicienam: “(..) Es palikšu savā vietā, un jūs palieciet savās!”
Šonedēļ man bija sajūta, ka var saskatīt līdzības ar vēlēšanām ASV, jo amerikāņu vairums izvēlējās balsot par tādu prezidentu, kuram nav tik būtiskas demokrātiskās vērtības, bet kurš sola nākt ar stingru roku, strauji spēt uzlabot iedzīvotāju labklājību, ātri atrisināt visas samilzušās problēmas iekšpolitikā un arī ārpolitikā, piemēram, dienas laikā karu Ukrainā. Visticamāk, ka vairumu cilvēku ASV karš Ukrainā ir nogurdinājis, turklāt viņiem taču tas ir tik tālu, un arī kara iznākums diezin vai pārāk uztrauc atšķirībā no mums. Ko šie vēlēšanu rezultāti nesīs realitātē ASV iedzīvotājiem un ko mums, Latvijā, to, protams, vēl pāragri prognozēt. Man likās ļoti trāpīgs kāda ārpolitikas eksperta teiktais, ka mūs gaida “amerikāņu kalniņi”. Jūs jau ziniet šo populāro izklaides atrakciju, kad galvu reibinošā ātrumā traucies ar vagoniņu pa sliedēm lielā augstumā un tad atkal strauji lejā. Kāds secinājums? Galvenais, lai noturamies uz sliedēm!
