Patriotisma mēnesis iet uz beigām, karogi un lentītes gaidīs nākamos svētkus, bet mūsu dzīve turpinās sen ierastajās sliedēs. Gribot, negribot jāsāk domāt par Ziemassvētkiem, brīvajām dienām un tēriņiem, ko gandrīz vai piespiedu kārtā kā pienākumu mums ir uzlicis mūsdienu dzīvesveids. Čaklākie tirgotāji lielo iepirkšanos sāka piedāvāt jau pagājušajā nedēļā.
Pirms gadiem desmit Latvijā tikai retais zināja, kas ir “melnā piektdiena”, bet tagad “sērga” ir pārņēmusi daudzas valstis, arī mūsu Latviju. ASV tā jau labu laiku tiek uzskatīta par Ziemassvētku iepirkšanās sezonas sākumu. Un kāpēc gan ne? Iepriekšējā dienā taču viņi svin savu Pateicības dienu, un, kad ir noēsta teju vai puse no šajā valstī mītošajiem tītariem, ir jāatjauno kuņģu darbība, un kāpēc gan to nedarīt, staigājot pa veikaliem un tērējot naudu gan vajadzīgām un sen lolotām lietām, gan niekiem, kurus daži pērk idejas vārdā, un, paldies dievam, ka tos kopā ar čeku var nodot atpakaļ veikalā. Pāršķirstot interneta lapas, sapratu, ka šī iepirkšanās ir bīstama un bez apdrošināšanas polises, rindā gaidot durvju atvēršanu, labāk ir nestāvēt. Ja, ļaužu masām gāžoties veikalā, esi ticis tikai pie pāris zilumiem, tad vari uzskatīt, ka ir veicies. Taču arī lauzta roka un pārsista piere nebūt nav retums.
Pie mums tik traki vēl nav. Mentalitāte mums ir vēsāka, un daudzi dod priekšroku iepirkties, blenžot ekrānā un spaidot podziņas. Traumu, visticamāk, nebūs, ja nu vienīgi stress, redzot, ka kārotā prece jau ir izpārdota. Gaidāmā iepirkšanās drudža vēsmas visā pasaulē jūtamas jau labu laiku, bet internetveikali ir paspējuši “uzvilkt” savus potenciālos klientus, solot gandrīz vai leiputriju tepat aiz stūra. Nekas slikts jau tur nav, un apmierināti būs gan pārdevēji, gan pircēji, tikai nevajag “iekrist”, ieraugot grandiozās atlaides. Tā teikt, vēsu prātu un maziem soļiem!
Pats jau arī neesmu no dzelzs. Reizēm arī iekrītu atlaižu slazdos. Pēdējā bija foreles pirkšana vietējā lielveikalā. Ieraugot cenu 3,99 eiro par kilogramu, acis iemirdzas, bet prāts jau saprot, ka īsti labi nebūs. Termiņš vēl trīs dienas. Vai tad zivju trūkst? Bet vajadzēja nopirkt. Mājās, protams, vilšanās. Bet tāda – uz robežas, kad vari riskēt ēst un neriskējot izmest. Es noriskēju, jo tomēr pats taču pirku. Vēders izturēja, baudas nekādas un kulinārā vērtība zem nulles. Lai jums laba iepirkšanās!
