Pagājušajās brīvdienās daži no maniem paziņām devās baudīt skatus, kā šobrīd iet ledus, kā notiek ledus sastrēgumi un pat plūdi. Kurš uz Daugavu, kurš skatīt savu mežu tepat Pededzes krastos, bet doma visiem viena – savām acīm redzēt notiekošo, jo tas ir aizraujoši un iespaidīgi. Tiesa, ne visiem, bet tikai tiem, kurus tas neskar, jo pārējiem prieka maz, lai arī cik skaisti tas būtu.
Pārsvarā jau Latvijas sabiedrība redz tikai Daugavas nedarbus, jo vizuāli tas tiešām ir iespaidīgi, un iespējas, ko sniedz mums dronu izmantošana, no redzētā liek ieplest acis un mutes! Taču noteikti ir simtiem vietu, par kurām mēs vispār nezinām, un labi, ja par to raksta vietējā prese vai kāds paziņo sociālajos tīklos. Par savu novadu jau skaidrība kaut kāda ir, bet par kaimiņiem maza un tālākiem vispār nekāda. Bieži tas skar tikai atsevišķas viensētas vai māju pudurus, kur vietējie pie plūdiem gadu gaitā jau sen ir pieraduši un nevienam nekad nav nācis prātā vērsties pēc palīdzības kādā no dienestiem. Plūdu brīžos, kad uz veikalu var tikt tikai ar traktoru vai laivu, tiek padomāts arī par kaimiņiem, un, kamēr gultā ūdens nesmeļas, satraucas vien retais. Te gan jāpiebilst, ka zaudējumi var sanākt pamatīgi, ja ūdens līmenis ceļas tik tālu, ka ir jau uz grīdas, taču katram ir dota iespēja izvēlēties savu mājvietu, jo pasaule ir liela.
Skan jau nedaudz skarbi, bet, ja gribi dzīvot skaistā vietā ūdens tuvumā, tad jau laikus pārdomā, ar ko tu riskē. No plūdiem nav pasargāts neviens objekts, infrastruktūru ieskaitot, un bojājumu gadījumā par to jāatbild ir tā īpašniekam. Ja ceļš ir izskalots, valsts un pašvaldības sakodīs zobus, bet to salabos, taču privātajiem līdzekļu var arī pietrūkt. Tāpēc dzīvot skaistajos upju līčos un ūdens tuvumā ir samērā liels risks. Tāpat sabojātais tiltiņš pār kādu grāvi vai mazāku upīti var radīt lielas problēmas sevišķi gados vecākiem cilvēkiem. Tā bija pirms vairākiem gadiem mūsu novadā uz Mellupes. Pašvaldībai rokas par īsām, iedzīvotājam maciņš par plānu. Beigās jau atjaunoja ar radu un draugu palīdzību, bet cilvēks kādu laiku bija kā no laivas izmests. It kā jau peldēt māk, bet nevar saprast, uz kuru pusi. Nu interesanti jau tie plūdi un ledus blāķi, bet paredzami tie diez vai ir un dzīvi mēdz sarežģīt ne tikai tiem, kas dzīvo ūdeņu tuvumā, bet arī tiem, kas kaut kur nevar nokļūt, un tiem, kam jācīnās ar visām izrietošajām sekām.
