Kur atrast to sapņu zemi, kur viss ir labi? Kur negribas lamāt valdību, kur ar prieku ej gan uz darbu, gan mājām, kur debesis apmācas vien tad, kad vajadzīgs lietus, kur cilvēks cilvēkam ir draugs un tu vari būt drošs par savu nākotni?
“Labvēlīgais tips” savulaik dziedāja ironisku, bet diezgan patiesu dziesmu, kuras piedziedājumā bija vārdi “un ļoti iespējams, ka esam laimīgi, ka vairāk nedzīvojam Latvijā”. Piekrist vai ne? Tā teikt – 50 uz 50. Kur gan vēl ir tik skaisti kā pie mums? Bet par skaistumu jau tomēr ir jāmaksā. Ir četri gadalaiki, par ko priecāties, bet vajag pilnu skapi ar dažādiem apģērbiem un naudu pamatīgiem apkures rēķiniem ziemas periodā, jo sivēntiņa Nif-Nifa būdiņu neuzcelsi un ar palmu zaru jumtu būs par maz. Mums ir jūra ar labām un pat gandrīz sakoptām pludmalēm, bet cik tad bieži tu tajās atpūties? Mums ir meži, kur priecēt acis un pilnām riekšavām grābt dabas veltes, bet arī te “Latvijas valsts meži” tos pārveido “parkos”, sēņu vietas izzūd, dažviet vari priecāties vien par kailcirtēm un dažādo celmu konfigurāciju. Tādus piemērus var nosaukt simtiem un katram pretī atradīsies kāds “bet”.
Tomēr līdz šim gan esam pasargāti no milzīgām dabas katastrofām, kas citviet ir ierasta lieta. Zemestrīces, lavīnas, cunami, taifūni un postošie ugunsgrēki mums pagaidām iet secen, un tos mēs iepazīstam vien ziņās, un vismaz kādu laiku tam tā arī vajadzētu palikt. Var jau būt, ka pēc kādām pārdesmit paaudzēm mūsu pēcteči šeit čiekuru vietā apelsīnus varēs lasīt, bet vismaz pagaidām te mums ir drošāk par daudzām valstīm. Tas gan nenozīmē, ka savā dzīvē nevēlamies redzēt svešās zemes, kaut gan ar drošību ir, kā ir.
Un mēs dodamies laimi meklēt tālās zemēs, kaut gan varbūt apzināmies, ka mājās palikt ir daudz drošāk. Kāds dabūja mukt no Kalifornijas ugunsgrēkiem, kāds gāja bojā Alpu lavīnā vai bezjēdzīgā avārijā kādā no daudzajiem un dažādajiem transportlīdzekļiem. Taču tas neattur un nekad neatturēs no labākas dzīves meklējumiem. Katram jau sava laimes izpratne! Mūsu Sprīdītis to atrada mājās, bet tā ir latviešu literatūras klasika, rakstnieces iztēles auglis, taču ar mājienu un morāli.
