Kāpēc ar katru gadu vasara paliek īsāka un īsāka un rudens arvien biežāk mani pārsteidz nesagatavotu? Kalendārajā gadā dienu skaits it kā nav mainījies, arī stundas tās pašas divdesmit četras, tomēr dienas vairs neiet, tās burtiski skrien. Nepadarītie darbi krājas ne vairs čupiņā, bet lielā kaudzē, un risinājuma tam laikam nav. Mēs novecojam. Es, tu un visa sabiedrība kopumā. Ko darīt? Vai cerēt, ka talkā nāks jaunā paaudze? Varbūt, taču noteikti ne visiem. Bērni un mazbērni kur nu kurais, un liela daļa no viņiem kaut kur plašajā pasaulē. Nezinu, vai priecāties par to vai skumt, bet domāju, ka viņiem vasaras nelido vēja spārniem. Viņi dzīvi uztver vienkāršāk un nebūt nesatraucas par neizravētu dārzu vai virtuvē nepabeigto remontu. Paspēsim, jo vasara vēl gara, un, ja rīt ir domāts doties ceļojumā, tad jādodas. Pareizi arī ir, jo kad tad, ja ne jaunībā, jo nevar zināt, vai vecumdienās to varēs atļauties un vai vispār gribēsies. Lielākā daļa mūsu valsts iedzīvotāju noteikti nevarēs pensijas vecumā ceļot, kā to dara liela daļa vecās Eiropas sirmgalvju. Tāpēc jābauda dzīve, kamēr jauns.
Es pieņemu to jauniešu dzīves stilu, kuri spēj noīrēt vai pat nopirkt dzīvokli uz neilgu laiku, atkal to pārdot un doties padzīvot ārzemēs. Viņi šādu mājvietu uztver kā īslaicīgu uzturēšanās vietu, kurai nav nekādas paaudžu vai ģimeniskas vērtības. Savukārt vecākā paaudze turas pie mantotajām vērtībām un ne labprāt šķiras no pussabrukušās būdiņas, kurai sliekšņa priekšā nātres zied. Mēģina kopt, uzlabot, kaut ko pieremontēt, lai gan ar prātu saprot, ka vasaras ir par īsu un vajadzētu to visu nodot jaunākās rokās. Tiesa, tad, kad jaunajiem bērni jau nedaudz paaugušies un ģimeniskās vērtības nostabilizējušās, viņi sāk meklēt stabilu dzīvokli vai īpašumu, kur, tā teikt, “piezemēties”. Bet mēs neviens nezinām, vai viņu nākamajai paaudzei tā būs vērtība un kādi būs uzskati par dzīvesvietu pēc piecdesmit gadiem. Varbūt tas būs kas sentimentāls, varbūt tikai materiāla vērtība, bet, iespējams, tikai apgrūtinājums, no kura ar steigu jāatbrīvojas. Katram sava dzīve un katrs pats izvēlas, vai ar baudu kopt savu sētu vai bezrūpīgi pārgulēt īrētā dzīvoklī, vai pat bez problēmām dažus gadus pavadīt viesnīcā. Visi varianti pareizi, un katrs to skaidros ar savā skatījumā pamatotu dzīves izpratni. Tomēr atcerieties, ka dzīvesvieta spēj regulēt jūsu vasaras garumu!
– Gatis Bogdanovs
