Sen zināms, ka mūsu galvaspilsētā autobusu pieturvietās tiek izvietotas kustīgas un nekustīgas reklāmas. Nu, lūk, viena no šādām reklāmām man izraisīja smaidu, bet sociālajos tīklos aizsāka diskusiju.
Tā kā tuvojas Lieldienas, kaut kā taču jāpievērš uzmanība olām, kuras tūlīt raibu raibās krāsās mums piegādās zaķi vai mammas, vai tēti, vai tomēr vistas. Un, protams, kaut kā jāpievērš uzmanība vietējo vistu olām, jo savējie ir jāatbalsta. Reklāma, manuprāt, ir izcila! Lieliem burtiem rakstīts “Es – uzzīmēta sirsniņa – savas olas. Eiropas Savienībā gādā par olu drošumu. Pērc vietējo!” Kāds komentārā ierakstījis, ka reklāma ir vienkārši superīga un no rītiem uzlabo garastāvokli visai dienai, bet tālāk tomēr seko piebilde: kur skatās latviešu valodas speciālisti? Nu, es teiktu – skatās uz olām, jo tuvojas Lieldienas.
Latviešu valodas vārdnīcā rakstīts: “Ola – no organismiem ārējā vidē izvadīta olšūna ar ārējiem apvalkiem (tārpiem, gliemjiem, kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem, putniem un dējējzīdītājiem). Šāda putnu olšūna kā pārtikas produkts. Apvidvārds – olis. Sarunvalodā – vīrieša sēklinieks. Kā žargonvārdu lieto apsaukājoties.” Tad nu izlemiet, vai gribat runāt pareizi latviski vai savā sarunvalodā! Bet olas ir olas, tās dēj vistas un Lieldienās iedod zaķiem panēsāt, jo pašām nav laika – jādēj olas.
Kāds komentāros atceras reiz Krišjāņa Kariņa sacīto: “Krāsojam olas, rādām viens otram savas olas!” Un vai tas kas slikts? Mēs taču rīkojam olu kaujas, sacenšamies ripinot, vērtējam skaistāko olu! Citu veikalā sasmīdinājušas “Zemnieku olas”, kāds piemin, ka kādreiz Limbažos bijis uzraksts “Īstas latviešu olas”. Cits piebilst: “Ģimenē viss ir kopējs. Tātad arī olas.” Smieties ir veselīgi! Arī angļu valodā ir vārdu spēles, bet tāpēc jau nav jāpiesauc latviešu valodas speciālisti, jo olas ir un paliek olas – baltas, brūnas, krāsotas, lielas, mazas un visādas citādas. Nezinu, vai šīs reklāmas ietekmē tagad visi pirks tieši vietējās olas, bet šo reklāmu noteikti atcerēsies daudzi.
Nezinu, vai nopietni, bet kāds gan ierakstījis: “Kāds kauns!” Manuprāt, ir pietiekami daudz citu lietu, par ko kaunēties, ne jau par vietējam olām būtu jākaunas, turklāt vēl pirms Lieldienām. Tāpēc pievienojos tiem, kas raksta, ka arī savas olas drīz krāsos. Arī es Lieldienās krāsošu olas, un galīgi nav svarīgi, savas, zemnieku, latviešu vai vistu, galvenais, lai būtu vietējās un baltā krāsā. Bet par reklāmu – ja tā izraisījusi tik daudz diskusiju, tātad ir laba! Krāsosim savas olas!
