“Acis ir jātur vaļā un prāts nomodā. Tādā laikā/laikmetā dzīvojam…” sociālajos tīklos raksta kāda sieviete. Viņa gandrīz kļuvusi par krāpnieku upuri. Par laimi – gandrīz, jo palīdzējuši gudrie bērni. “Šodien ar mani atgadījās tas, ko ir piedzīvojuši jau neskaitāmi cilvēki. Protams, nedomāju, ka šorīt slazds ir izlikts man priekšā… uzķēros uz “ineta” krāpniekiem. Paldies Dievam, ka Viņš sūtīja palīdzību un caur manu bērnu modrību un ieteikumiem izgāju no situācijas bez zaudējumiem. Steidzami zvaniet bankai un bloķējiet savu kontu, ja esiet veicis pārskaitījumu krāpniekiem. Šī bija man laba mācība turēt acis vaļā bezskaidras naudas norēķinos,” raksta sieviete un piebilst, ka laikam nebija pamodusies.
Mani izbrīna, ka līdzīgu gadījumu ir daudz. Tiek daudz runāts un rakstīts, kā neuzķerties uz krāpniekiem, kam jāpievērš uzmanība, bet cilvēks laikam jau savā būtībā ir naivs – nu gribas viņam to sieru slazdā. Esmu gan dzirdējusi, ka pat peles iemācās sieru dabūt no slazda ārā tā, ka tas neaizcērtas. Šajā sakarā iedomājos mākslīgo intelektu, kurš kļūst arvien attīstītāks, jo mācās vai, pareizāk, cilvēks to māca. Sociālajos tīklos izplatītas ir dažādas spēles, puzles, testi, ko piedāvā aizpildīt. Un cilvēki aizpilda, jo neiedomājas, ka tā patiesībā tiek vākti viņu dati. Daudzus pat nepārsteidz, ka pazīstams cilvēks atkal uzaicina draudzēties, lai gan jūs jau ar viņu esat draugi. Cilvēks atkal apstiprina draudzību, tikai šoreiz ar viltus profilu, jo diemžēl jūsu foto var izmantot jebkurš. Tā nu tas ir – esam pilnīgi neaizsargāti, tāpēc jābūt īpaši uzmanīgiem. Jāatceras, ka internets nekad nebūs simtprocentīgi drošs. Mākslīgais intelekts cilvēkam var daudz palīdzēt un tikpat daudz tas var palīdzēt arī krāpniekam. Sociālajos tīklos ļoti labi var redzēt, kā mainās tie “viltus cilvēki”, kas it kā grib ar tevi draudzēties un raksta: cik tu skaists, cik tu jauks, cik tu gudrs, kā tu man patīc. Tagad jau “viņi” nosauc sevi latviskos vārdos un pat ar garumzīmēm – tātad mācās. “Leta” raksta, ka 2024. gadā mākslīgais intelekts būs kļuvis par ikdienas dzīves sastāvdaļu un faktiski neviena tautsaimniecības nozare nepaliks tā neskarta. Tomēr pastāv bažas, ka kontroles nodošana pār cilvēka dzīvi algoritmiem var vairot sabiedrībā šķirtnes un nevienlīdzību. Piemēram, futurologs Bernards Mars atzīst, ka neviens patiesībā nezina, kurp cilvēci kā sabiedrību un kā bioloģisku sugu ved mākslīgais intelekts, taču uzsver, ka 2024. gads var būt izšķirošs, lai noteiktu, kāds būs šī ceļa virziens.
Starp citu, pirms Ziemassvētkiem veikalā nopirku sieru. Uz veikala cenu zīmes rakstīts, ka tas ir AS “Cesvaines piens” ražojums, bet mājās, kad uzliku brilles, izlasīju, ka siers ražots Ukrainā. Tagad nesaprotu, kurš ir krāpnieks – veikals vai “Cesvaines piens”? Man ir aizdomas, ka veikals. Domāju, ka to Latvijas karodziņu pie mūsu preces vajag, lai gan arī karodziņu var pielikt ne tur, kur vajag, un to nedara mākslīgais intelekts, bet gan cilvēks. Tāpat noteikti vajadzētu arī ieviest prasību ražotājvalsti norādīt ne mazāk kā 5 mm burtiem, ko savulaik jau gribēja ieviest, tomēr Eiropas Komisija neatbalstīja.
