Sociālajos tīklos bieži kā fona mūzika pie bildēm skan ģitārista Mārča Auziņa “Mazie laimes mirkļi”. Vienkārši jauks skaņdarbs, tāpēc daudziem patīk. Arī latviešu dzejnieks Imants Ziedonis saka: “Un tādas lielas laimes nemaz nav. Ja jums to vēl, tad ziniet: tie ir nieki. Ir tikai tādas mazas laimītes. Ir tikai tādi mazi ikdienības prieki.” Tieši tik vienkārši – mazi ikdienības prieki.
Nesen devos nodot analīzes. Kad gāju projām, analīžu ņēmēja novēlēja: “Lai jums labas analīzes!” Pirmo reizi ko tādu man novēlēja laboratorijā! Jau iepriekš zināju, ka rezultāts nebūs izcils, bet šis novēlējums tiešām lika pasmaidīt un cerēt – ja nu tomēr kaut drusciņ labākas… Tāds mazs ikdienības prieciņš.
Likumsakarīgi nonācu arī pie ārsta Valmierā. Sēžot un gaidot savu kārtu, garām pa gaiteni devās dakteri klauni. Viens pabāza galvu durvīs un jautāja man, vai es nezinot, vai uz pludmali jāiet taisni, taisni un pa labi. Protams, sasmējos un atbildēju, ka tomēr būs jāiet taisni, taisni un pa labi. Un klauni paliek klauni un ātri atbildēja, ka viņi domājuši, ka jāiet taisni, taisni un pa labi, bet tagad izrādās, ka tomēr jāiet taisni, taisni un pa labi. Es smaidot gaidīju savu ārstu, bet dakteri klauni devās “taisni, taisni un pa labi”. Tik vienkārši un tik mīļi! Atkal viens mazs ikdienības prieciņš. Un tādā brīdī tu saproti, ka nu ir vajadzīgi slimnīcā šie dakteri klauni – pat pieaugušajiem, bet jo sevišķi bērniem. Un vēl viens mazs prieciņš bija turpat netālu krāsainā lupīnu pļava un pieneņu kāti ar pūkām – slaidi kā balerīnas.
Jāteic, ka katram ir savs mazais ikdienības prieks. Kādam tas būs ilgi gaidītais lietus, citam uzplaucis zieds dārzā, vēl kādam jauna kleita, skaists koncerts vai jauks ceļojums. Galvenais, vai protam to saskatīt pelēkajā ikdienā. Un, ja neizdodas saskatīt, varbūt vajag pašiem radīt šo mazo laimes mirkli. Zinu, ka ir cilvēki, kuri brīžos, kad ir ļoti grūti, iepriecina sevi ar kādu jaunu lietu vai kaut ko ļoti garšīgu. Protams, jāsaprot, kas ir tas, kas tevi iepriecina, kad tu sajūties labi.
Un vēl tāds mazs ikdienības prieciņš, man šķiet, ir Centrālās vēlēšanu komisijas reklāma ar mūziķi Edavārdi, kurā viņš aicina iet uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām un taisīt pašfoto pie vēlēšanu urnas. Noskatījos reklāmu un pasmaidīju, jo tik trāpīgu tekstu sacerēt ir jāprot: “Ja gribi ko mainīt, tad pierādi! Pietiks dirnēt un pelēt, gribu tavu balsi gan dzirdēt, gan redzēt!” Tik vienkārši un tik precīzi! Cerams, ka 8.jūnijā tava balss būs dzirdama un redzama, ja atsauksies aicinājumam balsošanu iemūžināt savā mobilajā tālrunī, bet iegūto foto ievietot kādā no sociālajiem tīkliem – “Facebook”, “X” vai “Instagram”, klāt pievienojot mirkļbirku #eiropasvēlēšanas2024. Galu galā arī vēlēšanu dienu var padarīt par maziem svētkiem.
