Sauklis “Mūsu zeme – Latvija” jau vairākus gadus ir Latvijas vīriešu basketbola izlases “kaujas sauciens”, un pagājušajā nedēļā tas skanēja ļoti bieži, jo sešas vīriešu valstsvienības no Latvijas, Brazīlijas, Melnkalnes, Gruzijas, Filipīnām un Kamerūnas cīnījās par ceļazīmi uz Parīzes olimpisko spēļu turnīru.
Visu pagājušo nedēļu ikviens varēja vērot un just līdzi Latvijas vīriešu basketbola izlases cīņas garam un sniegumam uz laukuma. To varēja darīt gan mājās pie sava televizora ekrāna, gan hallē “Arēna Rīga” vai arī izmantot lielisko iespēju skatīties basketbolu tepat Gulbenes centrā. Jāteic gan, ka fināla spēlē, kuru Latvijas izlase aizvadīja svētdien, skatītāju pilsētās centrā nebija daudz. Iespējams, pie vainas bija lietus. To gan nevar teikt par citām dienām, kad Latvijas basketbola izlasei tika justs līdzi krietnā pulkā. Kopīga basketbola skatīšanās pilsētas centrā bija tiešām lieliska ideja, un izdevusies arī tās realizācija. Interesanti bija paklausīties arī vietējo sporta studiju, uz kuru bija uzaicinātas mūsu “Gulbenes Buku” leģendas. Katrā ziņā ir dzirdēts daudz labu atsauksmju par šo pasākumu gandrīz nedēļas garumā. Gulbenieši ir atzinuši par labu šo lielisko iespēju – kopīgo basketbola skatīšanos kopā ar draugiem vai ģimeni.
Lai arī Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Rīgā Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra finālā zaudēja Brazīlijai un neizcīnīja olimpisko ceļazīmi, mums savējie ir un būs vislabākie. Lai gan, protams, rūgtums par zaudējumu ir, jo bija atlicis tikai viens – pēdējais solis līdz olimpiādei.
Bet noteikti ir arī jāpiekrīt Latvijas izlases galvenajam trenerim Lukam Banki, kurš pēc zaudējuma finālā masu saziņas līdzekļiem teica, ka pēdējos trīs gados ir daudz paveikts. Pirms trīs gadiem Latvijas panākumus varēja saukt par “Pelnrušķītes stāstu” un komandu nepieskaitīt pie favorītiem, taču tagad izlasei ir uzticība un gods būt starp labākajām komandām. Šajā turnīrā Latvijas komanda bija vienīgā Eiropas komanda, kas izkļuva no apakšgrupas. “Lai sasniegtu finālu, pārvarējām ļoti atlētiskās Kamerūnas barjeru. Šodien sastapāmies ar realitāti, brazīliešiem aizvadot iedvesmojošu maču. Nedemonstrējām tādu enerģiju un agresivitāti kā pirmajā mačā ar Gruziju un arī pusfinālā ar Kamerūnu,” teica izlases galvenais treneris.
Pēc četriem gadiem mums atkal būs iespēja.
