Līdz ar siltā laika nostabilizēšanos uz pilnu jaudu iet vaļā stādu trakums. Kur vien veries, kāds ar tomātu vai puķu stādu steidzīgi aizdodas savās gaitās. Stādus pērk visi: gan dzejnieks, gan amatpersona, gan uzņēmējs, gan friziere, gan žurnāliste, jo katram latvietim ir sava dobe – lielāka vai mazāka pie mājas vai uz balkona. Un tas ir jauki, ka šis latviešu tikums nav iznīdējams un tiek mantots no paaudzes paaudzē. Tādēļ diezgan loģiski, ka arī stādu audzētāju ar katru gadu kļūst vairāk, jo pieprasījums ir. Atceros kādu amizantu sievietes repliku no pagājušā gada Zaļā tirdziņa. Pašā karstākajā svelmē, kad karstums gluži kā tagad bija noturējies vairākas nedēļas, bet cilvēki tāpat daudz pirka ziedošo puķu podus, garāmejot dzirdēju, kā viena sieviete gluži loģiski secināja: nu ko tie cilvēki pērk tās puķes, tās taču ir jālaista! Jā, ir, bet nekādas blaknes nespēj latviešus atturēt no šī procesa. Un tas nekas, ka tūliņ varbūt aptrūkst ūdens, ar ko laistīt, vai gluži otrādi – tā būs pārāk daudz no gaisa, vai, nedod, dievs, uznāks salna vai krusa.
Otra itin jauka vasaras nodarbe Latvijā, protams, ir peldēšana, kas šogad arī sākusies diezgan agri. Neatceros tik agru sezonas sākumu, tāpēc pagaidām peldvietas ir patukšas, laikam īsti neviens nevar noticēt, ka ūdens patiešām sasilis. Saistībā ar peldēšanu arī ir jāsastopas ar zināmām neērtībām, jo līdz ar mani ūdenī ieslīdēja arī vēl kāds peldētājs – zalktis. Neko darīt, būs jāsadzīvo ar šo blakni, jo bez peldēšanas Latvijas vasara nav īsta vasara. Vēl par šīs vasaras blaknēm – odiem, kā ar tiem sadzīvot, lasi 28.maija “Dzirkstelē”!
Ak vai, kā saprotu tos cilvēkus, kas saka, ka šajā laikā nemaz negribas domāt par pilsoņa pienākuma pildīšanu, bet tūdaļ klāt Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Tur nu visiem mums jāsaņemas un jāaiziet, lai nav kā sienāzim, kas sisināja visu vasaru, līdz pienāca rudens. Vārdu sakot, lai nepiedzīvotu nepatīkamu vēlēšanu iznākumu, mums jāizvēlas tas, kas mums ir svarīgākais – vienota, stipra un droša Eiropa vai sašķelta. Svarīgi piedomāt, kādā virzienā raugās politiskie spēki, kādas ir viņu vērtības, lai nebūtu tā, ka atkal Parlamentā tiek ievēlēts kaut kas līdzīgs ždanokām. Un tad mēs brīnāmies – kā tas vispār varēja notikt? Var notikt, ja mēs neejam balsot! Tāpēc iepazīsties ar vēlēšanu iecirkņiem un to darba laikiem arī 28.maija “Dzirksteles” numurā!
