Pagājušajā nedēļā reģionālās preses pārstāvjus kopā Rīgas pilī bija uzaicinājis Valsts prezidents. Kā pajokoja kāda kolēģe, tad mēs jau tagad Rīgas pilī kā mājās. Nenoliedzami, ka uz Rīgas pili ceļš mums, reģionālās preses pārstāvjiem, tagad būs biežāks nekā līdz šim, jo prezidents ir izteicis vēlmi tikties regulāri un pārrunāt nozares problēmas, un iespēju robežās tās arī risināt.
Vispār prezidentūru Edgars Rinkēvičs ir sācis jaudīgi un redzams, ka viņš patiesi grib iedziļināties un saprast, kā tad vispār cilvēki dzīvo Latvijā. Un tas patiešām iepriecina, jo pārāk maz esam pieredzējuši no politiķiem tādu iedziļināšanos problēmās vai vienkārši stāvēšanu daudz tuvāk tautai.
Tajā pašā reizē mums, reģionālajiem medijiem, Kultūras ministrijā bija tikšanās ar jauno kultūras ministri Agnesi Loginu. Tas arī tāds pārsteiguma moments, ka ministre bija operatīvi gatava atvēlēt laiku un pārrunāt sasāpējušos jautājumus, jo ar iepriekšējo kultūras ministru Nauri Puntuli man tā arī neizdevās tikties. Domāju, ka man tikai tāda neveiksmīga pieredze, taču arī pārējie kolēģi ar pārlieku laipnību no ministra nav bijuši lutināti, Reģionālo mediju asociācijas vadītāja Ivonna Plaude ir pavisam skarbi izteikusies, ka N.Puntulis ar mediju nozari izvairījās tikties.
Tas bija tāds cerīgs skats uz dzīvi tepat pašu mājās, bet tad atkal baisie notikumi nedēļas nogalē Izraēlā patiesībā parādīja, cik niecīgas ir tās mūsu ikdienišķās problēmas pret traģēdiju, ko piedzīvoja vienkārši neaizsargāti cilvēki Izraēlā, kad viņiem brutāli uzbruka palestīniešu teroristu grupējums “Hamas”. Skaidrs, ka konflikts starp Izraēlu un palestīniešiem ir sens. Noteikti kāds vēl atceras, kā Roberts Gobziņš vēl deviņdesmitajos gados dziedāja, ka visiem ir mājas, tikai palestīniešiem nav māju. Publiskajā telpā politikas zinātnes doktors Mārtiņš Hiršs secina – unikāla ir šī situācija, ka divas tautas dala teritoriju un abas uzskata, ka tā ir viņu vēsturiskā teritorija, un tas nekad nesola vieglu un skaistu risinājumu. Un pamiers starp Izraēlu un palestīniešiem vienmēr bijis trausls, bet notikumi Gazas sektorā vai Rietumkrastā, ko apdzīvo palestīnieši, ik palaikam nonāca pasaules ziņu virsrakstos. Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Sintija Broka precīzi atspoguļo situāciju, ka gadiem daļas palestīniešu aizvainojums kļuva arvien radikālāks, un tā “Hamas” audzēja muskuļus un kļuva arvien nežēlīgāki. Arī paši mierīgie iedzīvotāji Gazā no viņiem baidoties. Par to pārliecināmies, redzot tīmeklī neskaitāmus video, ar kādām briesmīgām metodēm teroristu grupējums izvēlas cīnīties. Ir baisi iedomāties, cik cilvēku abās pusēs ies bojā, kamēr konflikts norims, un cik augsta varētu būt miera cena.
Protams, tas liek atkal vairāk uztraukties, kā ar drošību pašu mājās. Un šonedēļ Latvijas skolas un bērnudārzi, arī mūsu novadā, saņēma e-pasta vēstules, ka ēkā ievietots spridzeklis. Izrādījās, ka tās ir tikai viltus ziņas, un policija mierina, ka terorisma draudi Latvijā ir zemi. Labi, ka e-pasta vēstules bija tikai tukši draudi, bet, redzot, cik nedroša kļūst pasaule, galvenais – nevajadzētu būt naiviem un vajadzētu būt gataviem reāliem draudiem.
