Nikotīna atkarība vēl nesasniedzot pilngadību. Tā jau diemžēl kļuvusi par normu un sen. Elektroniskās cigaretes ar garšām, kādas tik sirds kāro. Daudz ir bijis politiķu, mediķu, skolu vadības, tirdzniecības pārstāvju diskusiju un rakstu, kā ierobežot šo netikumu bērnu un jauniešu vidū. Nu šī gada sākumā Saeima galīgajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus likumā, kas paredz, ka ar nākamo gadu tabakas izstrādājumus drīkstēs pirkt no 20 gadu vecuma, šogad vēl joprojām spēkā, ka no 18 gadiem, savukārt elektroniskās cigaretes būs bez banānu, zemeņu, vaniļas vai citām iecienītām garšām. Par šādu produktu pārdošanu par 20 gadiem jaunākām personām draudēs naudas sods, kā arī naudas sods draudēs arī par šo produktu lietošanu līdz 20 gadu vecumam. Vai jaunie smēķētāji būs likuma paklausīgi? Vai soda naudas spēs atturēt pārkāpt likumu? Varbūt kādu atturēs. Vismaz gribētos tam ticēt. Bet aizliegumi, manuprāt, neveicina likuma paklausību, kaut gan arī aizliegums ir vismaz kaut kāds solis uz priekšu, lai kaut ko darītu šajā jomā. Aizliegums arī diezin vai mazinās piekļuvi, kur nu vēl plašās interneta iespējas, kur vecuma cenzūra nemaz neeksistē. Un kārtības sargu arī katram blakus nolikt nav un nebūs iespējams. Manuprāt, ir vērts ieklausīties pusaudžu psihoterapeita Nila Konstantinova ieskatā, ka skolēnus no smēķēšanas un citu aizliegto vielu lietošanas labāk palīdz atturēt “burkāns nekā pātaga”, tātad nevis sodi, bet ieguvumi no veselīga dzīvesveida.
Pavisam nesen lasīju rakstu, kurā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārste stāsta, kad ir gadījumi, ka bērni smēķē jau septiņu gadu vecumā elektroniskās cigaretes ar garšām. Arī paši esam rakstījuši, ka mūsu policijas redzeslokā nonākuši smēķētāji, kuriem vēl nav desmit gadi. Mediķi jau sen ir vērsuši uzmanību un cēluši trauksmi, ka aptuveni 90 procenti nikotīna atkarības gadījumu sākas pirms pilngadības sasniegšanas un aromatizētas elektroniskās cigaretes piesaista jau pavisam mazus bērnus. Ir, kas bezspēcībā noplāta rokas, sakot, kā tad lai to atrisina, ja mājās vecāki turpinās rādīt priekšzīmi, kūpinot dūmu kopā ar bērnu un sakot, ka smēķēšana nav nekas traks un nav ko situāciju pārspīlēt. Nezin vai pēc tam šim bērnam būs viegli ieskaidrot, ka labāk tomēr nevajag.
