Man patīk ceļot, un esmu bijusi daudzās vietās tuvu un tālu. Zināms, ka arī novada pašvaldības pārstāvji dodas pieredzes apmaiņas un visādos citādos braucienos. Man bieži rodas jautājums – vai jūs neredzat, kā citur veido dobes un rada skaistumu? Vai jums nerodas doma, ieraugot kaut ko pārsteidzošu, ka pie mums arī tā varētu? Man gan bieži vien, ieraugot kaut ko izcili skaistu un reizē vienkāršu, gribas iesaukties – pie mums taču arī tā varēja!
Vienīgā koka kastu puķu piramīda Gulbenē kaut kad vasarā uzrodas pie Blaumaņa un Rīgas ielas krustojuma. Doma ir laba, bet – tur parasti nav kupli ziedošu puķu. Tā daudzstāvu kaste ir vienkārši neglīta. Nu jābūt tajā kastē krāsām un biezumam!
Rīgā tagad ir iestādīta puķu dobe, kas veidota pēc mākslinieces Elitas Patmalnieces zīmējuma. Fantastiska ideja – tu redzi gleznu un dobi! Līdzīgi kā tad, kad Gulbenē bija pavāru šovs, kurā no krāsainiem dārzeņiem un ēdamām lietām tika veidota Elitas Patmalnieces glezna. Domāju, ka mūsu mākslas skolas meitenes arī varētu šādu skaistu dobi kā mākslas darbu izveidot Gulbenē. Vai varbūt pēc Elitas Patmalnieces zīmējuma?
Un cik jauki būtu, ja taptu kāda puķu dobe, ko sastādītu iedzīvotāji. Vajag tikai aicināt, domāju, būtu gan stādi sanesti, gan talcinieki sarastos, vajadzētu tikai to zīmējumu. Un ticiet man – tūristi noteikti meklētu, kur tad ir tā iedzīvotāju sastādītā īpašā puķu dobe. Ir pilsētas, kurās apgleznotas māju sienas, kas arī izskatās skaisti un piesaista. Bieži vien visādas skaistas lietas, kas pēc tam rotā konkrēto vietu, top kādu lielu mākslas pasākumu laikā, jo mākslinieki jau ir tie, kas rada skaistumu.
Tāpat nemaz nebūtu slikti, ja kādā no mūsu parkiem uz pastāvīgu dzīvi apmestos daži latviešu alfabēta burti, kas kopā veidotu vārdu Gulbene. Ticiet man, pirmais, pie kā visi, arī es, grib nobildēties, ir šādi vietu uzraksti. Un kāpēc gan kādā no mūsu parkiem nevarētu visu laiku stāvēt kāds fotorāmītis, piemēram, ar gulbīšiem, kur fonā varētu redzēt gulbīšu strūklaku? Tikai nesakiet, ka nav naudas. Visam nekad nepietiks naudas, bet jādzīvo šodien un tagad. Diezin vai citas pilsētas un vietas ir īpaši bagātākas, bet taču izdomā visu ko, un mēs braucam skatīties.
Gulbene kā pilsēta jau ir jauka – klusa, zaļa, bet ļoti gribas to odziņu. To kaut ko īpašo, ko visi atceras, kad aizbrauc mājās. Un negribas, ka kaut kur mētājas neglīti, apdrupuši puķu podi bez puķēm, kā tas ir Jaunajā ielā, par ko sūdzas lasītāji. Tas, ka šī gājēju taciņa ir nomaļus no galvenās ielas, nenozīmē, ka tur var būt nesmuki.
Kādreiz Gulbene tika reklamēta kā pilsēta ar spārniem. Būtu bijis jauki, ja šie spārni būtu reāli pieejami kādā pilsētas vietā, jo daudziem patīk bildēs redzēt sevi ar lieliem spārniem – uz brīdi būt putnam vai eņģelim. Tagad mūsu novadam ir sauklis “Te rodas!”. Tad nu, mīļie, gribas teikt – nu tad radīsim! Radīsim prieku sev un citiem!
