Nesen sociālo tīklu platformā “Facebook.com” kāds bija ielicis fotogrāfiju ar latvāņiem un vienkārši pierakstījis, ka šausmas – vajag pabraukāt pa laukiem un paskatīties, cik daudz platību aizaugušas ar latvāņiem! Te nu jāpiekrīt, jo labi zinām, ka latvāņi aug gan mūsu novadā, gan visā Latvijā. Cīņa ar tiem ir sarežģīta. Kad braucu ekskursijās pa Latgali, tur vispār ir latvāņu plantācijas. Piemēram, Jaundomes muižas iežogotajā teritorijā latvāņi it kā nebija redzami, bet turpat aiz žoga tie auga griezdamies.
Bet stāsts šoreiz pavisam par citu. Zem šīm latvāņu fotogrāfijām bija ierakstīti arī pozitīvi ieteikumi: “Noliec bišu stropus blakus, medus ienesums no latvāņiem fantastisks! Un pašus stobrus var izmantot kā malku plītē. Cik tu naudas, spēka un laika izlietosi cīņā… Vells nav tik melns, kā viņu mālē. Padomā par labumu, ko vari gūt!”
Autors gan iebilda – protams, labumu var gūt, bet ir vietas, kur neviens necīnās un tie iekaro jaunas plantācijas. Bet optimists ir optimists un iesaka: “Iestādi liepas – izaugs mežs, liepa vietējais augs. Pirmos gadus skats būs tāpat briesmīgs, bet, kā liepas pāraugs latvāņus, tā tie pazudīs. Problēma ir tur, ka gandrīz nav vietējo augu, kuri Sosnovska latvānim sastādītu konkurenci. Liepa kā viena no retajām var spēkoties. Skaties reāli, izsver “par” un “pret”! Argumentē! A tu ar bildi un varmācīgām emocijām – jācīnās. Tā mēs visu mūžu cīnāmies, un uzvaras kā nav, tā nav.”
Vienmēr esmu domājusi, kas liek cilvēkiem iesaistīties bezgalīgās diskusijās, pierādīt savu taisnību vai pat rakstīt kādam uzbrūkošus komentārus. Acīmredzot komunikācijas trūkums ikdienā. Bet šoreiz optimists tik tiešām bija optimists, pats iesāka savu diskusiju un pats arī pabeidza: “Klau, Sosnovska latvānis ir konkrētu zemes īpašnieku problēma. Ja pašu tevi Sosnovska latvānis neskar, tad ko lien pudelei par korķi? Gan zemes īpašnieki izdomās, ko darīt ar to. Tu esi izniekojis savu un citu cilvēku laiku par lietu, kas tevi personiski neskar un kuras niansēs daudz nejēdz.” Un atkal nevar nepiekrist. Bieži vien cilvēki diskutē par to, ko viņi īpaši nesaprot, bet tik un tā viņiem ir savs viedoklis, kurš ir “vispareizākais”.
Diskusijā par latvāni iesaistījās arī citi zinātāji: “Kad viņu ieveda, cerēja, ka būs laba lopbarība, jo zaļās masas ir daudz. Bet nepadomāja par piena kvalitāti, jo pienam bija rūgta garša. Bet vilciens bija aizgājis, jo bija sasēti daudz hektāru.” Uz to kādam citam zinātājam bija savs ieteikums: “Palaid aitas un visu norīs! Tikai jāsāk no paša pavasara, kamēr sulīgi.” Mani gan personiski latvāņu problēma neskar un to niansēs daudz nejēdzu, bet, iespējams, kāds no ieteikumiem kādam var palīdzēt?
Nezinu, kā labāk – būt optimistam vai cīnītājam, bet laikam labāk gribas gandrīz pilnu glāzi, nevis pustukšu.
