Lai nu kā ar citām Jāņu tradīcijām, bet uz svētkiem sakopt savu māju, sētu, izravēt dārzu vai puķu dobi, tuvinieku kopiņas ir svēts latvieša pienākums. Tā nu es arī dodos sakopt tuviniekus kapus, kuri atrodas gandrīz vai simts kilometru attālumā Latgales pusē – Balvu novada Tilžā – un kur tik bieži neiznāk aizskriet.
Ar nezāļu maisu (nu kur tās nezāles ir tik dzīvotspējīgas pat sausumā un karstumā!) dodos uz vietu, kur mest kapu atkritumus, bet ceļā jau tāda aizdomīga priekšnojauta – saule svilina, apkārt mežs, nekas nav izpļauts, uz taciņas zāle cilvēka augumā, knapi kaudze redzama. Kā tad – ritulis priekšā, ne siera, čūskas! Kliedzu un metos prom. Turpat satieku attālākus radus, kas mierina: nu, jā, tā jau esot šogad, ka nekoptā lapu un zāļu kaudze ir lieliska mājvieta čūsku ģimenēm. Bet ko es tā uztraucoties, vienu ieraudzījusi, tas jau nekas, tur esot vēl, viena sieviete esot aiz galvas nejauši aizķērusi rāpuli, tad jau bijis kaut kas. Ārprāts, vesels terārijs lapu un zaru kaudzē! Man ir pārsteigums, vai tiešām pagasta pārvalde nerūpējas, lai cilvēkiem nebūtu tādu nejaušu pārsteigumu, atbraucot sakopt tuvinieku kopiņas. Vienīgi, ja šeit uzsākta kāda zaļā akcija – iepazīsti Latvijas dabu un tās iemītniekus! Radi nosmej, bet, nopietni runājot, esot jau sūdzējušies arī citi cilvēki pagastā, taču pārvaldniece atbildējusi, ka neesot naudas, kaut kad nopļaus. Tas mani pārsteidz, jo Latgalē taču kapu kultūras latiņa tiek turēta vēl augstāk nekā pie mums. Un īsti nav arī ticības, ka Balvu novads liegtu naudu kapu teritoriju sakopšanai, drīzāk – vietējo neizdarība.
Tagad man gribas uzslavēt mūsu novadu, tiem kritiķiem, kas saka, ka mēs neko labu par novadu nerakstām, rakstām gan! Manuprāt, pie mums kapu teritorijas ir diezgan sakoptas, vismaz, cik es esmu ar to sastapusies, ja kļūdos, tad rakstiet, zvaniet “Dzirkstelei”! Esmu arī nolēmusi sūdzēties kaimiņu medijam “Vadugunij”, lai pabiksta čūsku audzētājus.
Tāds man drusku ironisks stāstiņš par sakopšanas darbiem pirms Jāņiem, bet lai jums mierīga atpūta svētku brīvdienās, kurās, kā sola sinoptiķi, siltumiņš turpināsies. Lūgsim visus, ko var palūgt, lai kāda lāse tomēr arī mūsu pusē nokrīt, vēlams, bez trakas zibeņošanas un koku laušanas. Bet, kā zināms, tas viss piederas īstai vasarai, arī čūskas!
