
Paudīšu nepopulāru viedokli, taču zēnu vecākiem un vecvecākiem labi saprotamu. Gribu aizstāvēt puikas, kuri Gulbenes ielās vakaros vizinās ar saviem mopēdiem.
Vienvakar piegāju klāt pie pilnīgi nepazīstamiem puikām, kuri ar saviem braucamrīkiem bija piestājuši netālu no sporta centra. Tur bija pilngadīgi un nepilngadīgi zēni. Mana sirds pret viņiem iesila momentā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka uzreiz viens un otrs stiepa roku, lai noglaudītu manu mazo suņuku Bruni, kuru biju izvedusi vakara pastaigā. Saruna raisījās viegli un draudzīgi. Viņi pastāstīja, ka tagad Valsts policija ļoti kontrolējot mopēdu vadītājus ielās un tā arī pateikuši, ka neliks mierā. Nosmējāmies. Bet te nu jāsaka, ka patiesībā jūtos ļoti pateicīga, ka policija ir tik prasīga, jo tas – pašu puišu labā. Visi, kuriem vēl nebija mopēda vadītāja apliecības, tagad kārto tās ieguvi. Un tas ir patiešām nepieciešams. Puikām teicu, ka mani visvairāk uztrauc tas, lai viņiem katrs ielu brauciens beigtos labi. Būt ceļu satiksmē – tas tomēr ir risks un atbildība. Viņi pretī bilda, ka ir pārsteigti par sabiedrības negatīvo attieksmi pret viņiem, kura jau līdzinās naida kurināšanai un pamudināšanai uz izrēķināšanos. Kādā Gulbenes ielā tas jau notiekot. Uz brauktuves nobērtas naglas un pārklātas ar smilšu kārtu. Speciāli? Droši vien.
Uzdevu puikām jautājumu, kuru man kā “Dzirksteles” korespondentei ir jautājuši citi gulbenieši: “Vai jūs vakaros speciāli braucat ielās grupā un darāt to vienā un tajā pašā laikā, lai kaitinātu cilvēkus?” Puikas bija pārsteigti. Viņi skaidroja, ka vakaros gluži vienkārši Gulbenes ielās satiksme ir mazāk intensīva, tāpēc braukšana – drošāka. Un grupā viņi brauc tāpēc, lai justos drošāk. Viņi ir draugi, kuriem ir kopīgas intereses, kuras var nosaukt vienā vārdā – mopēdi.
Un te tiešām gribu piesaukt tos argumentus, kurus “Dzirksteles” portāla komentāros ir pauduši citi mopēdistu aizstāvji. Ir labi, ka puikām ir tehniskas intereses, ir hobijs, nevis smēķēšana aiz stūra, grādīgo dzērienu vai narkotiku lietošana, kas ir ļoti izplatīta mūsdienu sērga.
Mans tētis saka – jaunie puiši neiedomājas, ka mopēdi bez klusinātājiem kādam liekas skaļi un traucējoši. Katrai paaudzei ir savas uztveres īpatnības, tāpēc ir jāskaidro un jārod kompromiss.