Pagājušajā nedēļā kopā ar kolēģiem no citiem reģionālajiem medijiem bija iespēja dzirdēt pasaules mūzikas leģendu Krisu Normenu. Ja nu kāds nezina, tad angļu dziedātājs Kriss Normens bija leģendārās grupas “Smokie” vokālists, bet pēc tam, kad aizgāja no grupas, kļuva par veiksmīgu solo mākslinieku. Viņa karjera komentārus neprasa, no pagājušā gadsimta 70.gadiem līdz pat šodienai dziedātājs spēj piepildīt klausītāju pilnas arēnas. Vairāk nekā 50 gadus uz skatuves! Kas gan ir viņa apbrīnojamās ilgās karjeras noslēpums? Laikam tas, ka viena sieva! To jau nevaru apgalvot, bet medijos dziedātājs atzīst, ka viņa dzīves laimīgākā diena bija apprecēšanās.
Ar kolēģēm pārspriedām, ar kādu dzīves posmu mums katrai saistās K.Normens. “Smokie” sāka savu karjeru pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Lai dziesmas pārvarētu “dzelzs priekškaru”, nonāktu arī Latvijā, protams, pagāja gadi. Atceros, es toreiz mācījos Galgauskas pamatskolā, bija kāda 7. vai varbūt 8.klase, mēs bijām astoņdesmito gadu sākuma – “olimpiādes un tā simbola lāča” – pusaudži. Labi atceros magnetofona lenti ar “Smokie” dziesmām – tāda bija man mājās. Kur tādu biju dabūjusi, kas to lai zina. Tajos laikos vispār pārāk daudz neuzdeva jautājumus. Visticamāk, ka lenti ar “Smokie” dziesmām kāds bija aizdevis, jo baigi uztraucos, kad lente “kapitulēja”. Tikmēr biju to drillējusi, kamēr tā bija pārrauta. Toreiz jau mums bija radusies liela vilkme pēc “pūstošo rietumu” mūzikas industrijā saražotā un ne tikai, bija arī daudzas citas lietas, pēc kurām tā alkām, piemēram, džinsi. Atceros arī tādas zilas, plānas plastmasas platītes, tāda bija “Smokie”, kā arī tolaik populārajai “ABBA” un citiem ārzemju ansambļiem. Tādas platītes acīmredzot varēja nopirkt arī veikalā, jo virsū bija rakstīts krieviski, tātad, iespējams, saražotas kaut kur plašajā “padomijā”, bet arī kvalitāte nevilka līdzi nebeidzamajam atskaņošanas procesam. Jūs atceraties, kas notiek, kad ieķeras atskaņotāja galviņa? “Smokie” dziesmas kāds jau tolaik bija iztulkojis un piemērojis vārdus latviski, un tās uz pilnu klapi spēlēja ballītēs, arī Galgauskas kultūras namā, publikai ļoti patika, bet vārdi katrai sevi cienošai pusaudzei bija ierakstīti dziesmu kladē. Toreiz jau mums pat prātā nevarēja ienākt, ka pienāks laiki, ka K.Normenu varēs dzirdēt “dzīvajā” arī Latvijā, kur viņš jau viesojies vairākas reizes.
Koncerts bija lielisks un emocionāls! Tas lika daudz ko atcerēties, arī pasmaidīt, kā arī ļoti profesionāls. Reizēm man ir bijusi vilšanās ikoniskajās mūzikas zvaigznēs, jo ir skumji, ka vairs nav tā balss skanējuma, taču to gan nevar teikt par K. Normenu, kuram ir pāri 70 gadiem. Var tiešām tikai apbrīnot, kā dziedātājs spēj nenovecot un ar savām dziesmām vienot tik dažādu paaudžu cilvēkus!
