Ik pa brīdim katram no mums sanāk pasēdēt draugu un radu pulkā kādās jubilejās, svētkos vai bērēs. Lai kā nu tur būtu, beigu beigās publika sadalās nelielos bariņos un apspriež visu pēc kārtas, sākot ar globālo politiku līdz pat prastiem kaimiņu kašķiem, tā teikt, kas nu kuram tuvāks. Tā nu arī es nesen biju nokļuvis draugu pulkā, kur sarunas bija kā pie Dombura un žēl, ka viņa starp mums nebija, jo tikt pie vārda bija samērā pagrūti. Katrs centās aizsākt sev tuvāko tēmu, taču daudzās no tām tika piesaukts arī laikraksts “Dzirkstele”, un, visticamāk, jau tāpēc, ka nevienam nav noslēpums, ka tā ir arī mana darba vieta.
Vārdi “jūs jau par to rakstījāt” un “par to gan vajadzētu rakstīt” izskanēja ne vienu reizi vien. Tiesa gan, netika aizmirsts arī tas, ka īsti pareizi jau kaut kas tajā rakstā nebija, un žurnālists jau īsti tajā lietā iedziļinājies nebija. Mēģināju oponēt, ka žurnālists jau visas tēmas pārzināt nevar un viņa uzdevums ir vākt informāciju no tiem, kas par konkrēto tēmu ir informēts vai atbildīgs. Savu viedokli un izjūtas žurnālists izsaka tikai šajā redakcijas slejā un arī tad tās pauž redakcijas kopējo redzējumu, vērtības un nostāju. Viss pārējais ir žurnālista savāktais materiāls no cilvēkiem, kas ir atbildīgi un kompetenti par konkrēto tēmu runāt.
Stap citu, to izdarīt pēdējā laikā kļūst arvien grūtāk. Kāds avots atsaucas uz datu aizsardzību, kādam lasītāju komentāri ir nepanesams slogs, bet kāds vienkārši nevēlas runāt, jo tā ir vieglāk dzīvot.
Tāpēc būtu jāatšķir redakcijas paustais no intervējamā tiešās runas un kāda komentāriem.
Diemžēl mūsdienās daudzi “pārtiek” tikai no virsrakstiem un apakšvirsrakstiem, kas nebūt neatspoguļo visu rakstu, taču kaut kas no tā atmiņā paliek. Bet arī nepilnīga informācija jau darbojas kā viltus ziņa. Var jau būt, ka raksti ir par gariem un nav ne laika, ne vēlmes lasīt, taču, lai kaut ko loģisku pateiktu, izklāstītu faktus un sniegtu argumentētus viedokļus, ar bildi un pierakstu zem tās nepietiek. Tāpēc arī ir vajadzīgs žurnālists, kurš uzklausa, apkopo un sniedz korektas un godīgas atbildes par tēmām, kas svarīgas sabiedrībai, pat tad, ja šī tēma viņam šķiet pilnīgi sveša.
