Šogad atkal pirms skolas sākuma Gulbenes centrālajā skvērā notika izglītības gadatirgus. Kā jau pēc katra pasākuma, rodas dažādas pārdomas. Un atkal nākas secināt, ka viss atkarīgs no cilvēkiem. Ļoti interesanti bija pie galda, kur varēja uzzināt, kas ir jāuzzina par sevi, lai veiksmīgi plānotu savu karjeru. Konsultante tik ļoti mudināja iesaistīties, ka spēles veidā pārliecinājos par sevi un savām spējām, vai atbilstu īstenībai. Domāju, ka skolēniem noteikti savā skolā ir jāizmanto iespēja apmeklēt karjeras konsultantu. Te nu jāsaka – cik žēl, ka tad, kad es mācījos skolā, nekā tāda nebija! Īpaši noderīgi tas būtu svārstīgajiem un tiem, kas vēl nav izdomājuši, kādu profesiju nākotnē apgūt.
Nezin vai daudzi zina, ka Stāķu pamatskolā darbojas skautu un gaidu vienība. Bija arī filca mantiņu gatavošana un rokassprādžu un krellīšu darbnīca. Vienmēr esmu apbrīnojusi bērnudārza darbinieču izdomu no it kā nekā prast izgatavot kaut ko ļoti skaistu! Te nu tas apstiprinājās, jo rokassprādzēm “pērles” bija prasmīgi izveidotas no papīra. Un vēl pie rokassprādzēm darbojās ļoti jauka padomdevēja, kas pamanīja katru, kurš vēlējās kaut ko pagatavot, turklāt tos, kas varbūt mazliet kautrējās, viņa prata pārliecināt un iesaistīt. Tā pietrūka pie filca darbiņu galdiņa, jo kautrīgākie bērni tā arī pie galda netika – piekrišana šim galdiņam bija milzīga, bet īsti nevarēja saprast, kam ko pajautāt. Bet kopumā jāteic, ka pasākums bija jauks brīdis pirms starta uz skolu.
Līdztekus notika arī muzikāli priekšnesumi, kur uzstājās gan individuāli izpildītāji, gan tautas deju kolektīvs, gan Natālijas Gorkinas vadītā deju grupa, kas izpildīja čigānu deju. Šajā sakarā kāds bija ierakstījis “Dzirksteles” portālā jautājumu, kāds sakars čigānu dejām ar izglītību. Nākas secināt, ka ne visi izprot, kas ir interešu izglītība. Varbūt smalki skan, jo agrāk bija vienkārši pulciņi vai vaļasprieki. Bet arī tā ir izglītība – pilnveidot savas prasmes, turklāt jebkurā vecumā, un tā saucas mūžizglītība. Tieši tāpēc šajā pasākumā bija gan rokdarbnieces, gan groziņu pinējas, gan tērpu darinātājas, gan varēja arī bungas padauzīt un ar velosipēdu pamīties. Priekšnesumu beigās bija arī odziņa – novada kultūras darbinieču jaunansamblis.
Satiku seniores, kuras teica: cik jauki, ka ir izdomāts šāds pasākums, viņām ļoti patīkot! Savukārt kāda paziņa jautāja, kas te īsti notiek. Kad paskaidroju, viņa teica – labi, ka gājusi garām, jo neko par to neesot zinājusi. Gribētos, lai šis pasākums kļūtu par jauku tradīciju, un tad jau visi zinātu, ka pirms skolas sākuma būs šāds pasākums. Vēl gribētos, lai skolās skolēni cienītu skolotājus un skolotāji – skolēnus, lai pirmajā vietā būtu skolēni, nevis skolas prestižs! Un, protams, piekrītu skolotājiem, ka skolēni nav un nekad nebūs klienti, jo skolēns ir cilvēks, kas mācās un kuru kāds audzina un māca. Bet klients ir cilvēks, kas izmanto kādas iestādes, tās darbinieka pakalpojumus. Lai mums visiem izdodas!
