Nedēļu no Jāņiem līdz Pēteriem modīgāk ir dēvēt par laiku, kad zied, izsmaržo un žilbina peonijas, nevis pujenes vai pojenes, kā tautā mēdz teikt. Zaļajā tirdziņā nupat redzēju, cik dažādas biezumā, krāsu paletē izpaužas šīs puķes šķirnes. Ārpasaulīgs skaistums! Eņģeļa pieskāriens! Un tikpat acumirklīgs kā cilvēka dzīve. Taču tieši šis laicīgums neapnīk, suģestē un saviļņo. Arī Gulbenē, kur centrā ir skaistas puķu dobes ar peonijām. Par to parūpējusies pašvaldība.
Pujenes mēdz dēvēt par vecmāmiņu puķēm. Paziedējušas dāmas mēdz saukāt par pojenēm. Šai “sugai” nu piederu pati, patīk vai nepatīk, bet tā ir. Esmu vecā žurnāliste, kura “Dzirkstelē” ir aizķērusies jau kopš laikiem pirms Latvijas neatkarīgās brīvvalsts atjaunošanas. Mana pirmā redaktore bija Silvija Platkāje. Esmu kādreizējā “Staru” sovhoza fizkultūriešu kolektīva dalībniece. Dalībai sacensībās mani savulaik piesaistīja sporta menedžeris Egils Čakars. Esmu bijusi aktīva Gulbenes Tautas teātra dalībniece. Tur iesaistījos pie toreizējā režisora Pētera Sūča. Tas viss manā dzīvē bija un ir ļoti svarīgi. Par visu piedzīvoto esmu pateicīga daudziem cilvēkiem. Kamēr cilvēks dzīvo, tikmēr atceras visu, kas iekritis sirdī. Ir liels prieks, ka Staros sports – galda teniss – turpina dzīvot un piesaistīt cilvēkus. Tagad jau Agra Kora vadībā. Ir patīkami, ka Gulbenes Tautas teātris aktīvi darbojas, kur tagad režisore ir Ineta Krastiņa. 12. jūlijā mūsu amatierteātris organizē 40 gadu jubilejas svinības Tautas teātrim Gulbenē. Būs iespēja visu sestdienu veltīt teātra izrāžu baudīšanai un esošo un bijušo režisoru, aktieru satikšanai.
Runājot par pujenēm. Manas vismīļākās laikam ir biezās baltās. Tādas reiz ziedēja manas mammas, Pētera meitas, dārzā. Viņa ir vasaras bērns. Mana mamma Gaļina. Vienmēr viņai dāvāju pujenes. Runājot par balto krāsu
– tā bija vismīļākā Pēterim Sūcim. Atceros, ka pēc kārtējās Gulbenes Tautas teātra pirmizrādes viņš sievai Aijai teica, ka no visām sadāvinātajām rozēm līdzi nešanai uz mājām jāpaņem tikai baltās.
Ikviena cilvēka dzīve – sadzīve, darba dzīve, vaļasprieki – ir kultūras daļa. Arī savas ģimenes mīlēšana, savas mājas, sava dārza sakopšana, savu pujeņu audzēšana – tas viss liecina par cilvēka inteliģenci, par kultūras uzturēšanu sevī un ap sevi. Te nu mana dzīves skolotāja ir mammas māsa Faina Sproģe. Mana mīļā krustmāte. Viņas dārzā Smiltenes novadā pašlaik zied pujenes.
