Pagājušās nedēļas nogalē teju vai visā mūsu novadā tika iedegtas svētku egles. Ko gan tur vilkt garumā. Ziemassvētki un Jaungads tuvojas vēja spārniem, un svētku noskaņa par ļaunu nevienam nekad nav nākusi. Tā teikt, vismaz kāds prieciņš dvēselei tiek, un acis arī ir kur pamielot. Kuram nu kāda tā egle ir, to redzam sociālajos tīklos, jo katrs egles atklāšanas pasākuma dalībnieks gandrīz vai par pienākumu uzskata kādas bildes publicēšanu kādā no neskaitāmajām interneta vietnēm.
Tie, kam nav slinkums un kuriem ir vēlme gaismiņas un rotājumus vērot “dzīvajā”, laipni gaidīti ekskursijā “apceļo dzimto novadu” – būs iespēja salīdzināt un vērtēt. Vai varam visas egles palikt zem vienas mērauklas? Noteikti nē. Lai egle parastā pārtaptu par svētku egli, ir nepieciešami cilvēki, kas to dara, galvenais kurators ar gaumi un pabiezs maciņš ideju īstenošanai. Ja no tā visa kaut kā trūkst, tad ir, kā ir, un vērtējums aprobežosies ar klusējošu smaidu vai dziļas elpas ievilkšanu nopūtai. Bet arī tad, kad savu roku Ziemassvētku brīnuma radīšanā būs pielikuši Latvijas Dizaineru savienības titulētākie ļaudis un iztērētās summas nebūs bijušas svarīgas, kāds noteikti to nosauks par bezgaumību vai vienkāršo “man nepatīk”. Vietā ir vecais un patiesais teiciens: vienam – māte, otram – meita, un katram jau sava taisnība un sava gaume.
Vienīgie, kas necenšas ieņemt vērtēšanas komisijas locekļu vietu, ir bērni, kuriem egle ir egle, gaismiņas ir gaismiņas un galvenais – lai priecīgs prāts un var pajautroties. Jau tagad centrālajā skvērā netrūkst ģimeņu, kas cenšas sevi un mazos iemūžināt kādā bildē, kas reizēm nemaz nav tik viegli, jo mazajiem nav laika un svarīgāk ir paspēt saslapināt cimdus ar tikko kritušu plāno sniega kārtu. Un ar egli centrālajā skvērā šogad neapmierināti būs tie, kam patika modernais un ekstravagantais dzeltenais brīnums, kas gan daudziem nekādu sajūsmu neizraisīja. Uzgavilēt varēs koku mīļotāji, jo rotāta ir augoša egle, un tie, kas piefiksē katru kareklīti, arī var atrast kādu jaunumiņu. Savukārt tie, kam īsti nepatīk, var izpausties savās mājās, pagalmos un dzīvokļos – lai rāda klasi! Te gan mana pieredze liecina, ka mājas tiek rotātas un egle pušķota vien īsi pirms pašiem svētkiem, toties katram pēc savas gaumes. Kam plastmasas, kam dzīvā, bet kam tradicionālā – mūsu Latvijas egle no kāda meža nostūra, kurai personīgi es brienu pakaļ jau daudzus gadu desmitus, un galvenais – lai svecīšu liesmiņas! Bet tās lampiņas baudīšu tepat skvērā – man patīk!
