Pēdējā laikā skandāli Latvijas politiskajā vidē tiešām liek noelsties: ak vai, ko tik vēl mēs varētu piedzīvot! Kaut vai, piemēram, Jelgavas novada priekšsēdētāja Madara Lasmaņa no LA traģikomiskais izgājiens ar tiešsaisti no automašīnas ar sievietes pēdu. Atceros tikšanās reizi ar Lasmaņa kungu laikā, kad viņš bija toreizējā VARAM ministra Jura Pūces komandā. Godīgi sakot, viņš atstāja labu iespaidu, tiešām bija sajūta, ka ir vēlme veidot pavisam citādāku politiku. Pavisam citāda politika beigās arī sanāca. Kas notika ar M.Lasmani? Kas toreizējo politiķi Lasmani samainīja pret šodienas Lasmani?
Līdzīgi ar bijušā premjera K.Kariņa no “Jaunās Vienotības” lidojumiem. Nu kā tik pieredzējis politiķis ar samērā labu reputāciju, turklāt no varas partijas, kas deklarē respektēt demokrātijas vērtības, varēja ko tādu nostrādāt? Iespējams, Kariņa lidojumos daļa vainas ir viņa birojam, kas visus šos trikus ar lidošanu organizēja, taču tas nemazina ne Kariņa, ne “Jaunās Vienotības” politisko atbildību. Viens gan ir pozitīvs moments – gan Kariņš, gan Lasmanis zaudēja savus amatus. Man liekas, ka agrāk Latvijas politikā tas notika samērā reti, lai ko politiķi izstrādātu. Protams, bija jau piemēri, ka kāds amatu arī zaudēja.
Tātad, kas tas politiķus tā pārmaina? Domāju, ka tas nav nekas cits, kā nespēja izturēt pārbaudījumu ar varu, un Latvijas politikā tas ir diezgan raksturīgi. Neskaitāmi piemēri ir bijuši un būs Latvijas pašvaldībās, lai atceramies kaut vai Ogres novada priekšēdētāju Egilu Helmani no Nacionālās apvienības ar Avena trauku jezgu un visu, kas pēc tam sekoja. Helmanis gan amatu nav zaudējis.
Pašvaldībās, starp citu, politiķu pārprasta varas izpausme, manuprāt, ir vēl vairāk izplatīta, tikai skandāli vienmēr neizpeld tik skaļi uz āru, jo ne jau visi novadi spēlē vienādi ietekmīgu lomu Latvijas politikā. Nezinu, varbūt vajag nopietnas apmācības, pirms politiķi stājas amatā, ja jau izpratne par attiecībām ar varu ir tik primitīva, jo tam tomēr ir sekas. Visi šie skandāli tikai mazina iedzīvotāju uzticību valsts varai, vēlmi doties uz vēlēšanām, un šajos dezinformācijas laikos, kad kaimiņu okupantu propaganda rullē, no politiķu puses šādas muļķīgas izdarības ir vairāk nekā tikai bezatbildīga rīcība. Utopiski, protams, bet gribētos, lai politiķi tomēr par to aizdomātos.
