Neņemos teikt, ka rallijs “Sarma” ir pats nozīmīgākais sporta pasākums mūsu novadā, un katram par to būs savs viedoklis, bet par to, ka tas ir visapmeklētākais, šaubu nav. Par to liecina fakts, ka šogad tika pārdotas 1500 biļetes un pasākumu apmeklēja vairāk nekā 20 dažādu masu mediju pārstāvji.
Varu kļūdīties, bet arī tas, ka sporta sacensībās piedalās sportisti no deviņām valstīm, ja ne rekords, tad iespaidīgs rādītājs noteikti ir. Tas viss ceļ saulītē mūsu novadu, veido tā atpazīstamību ne Latvijā vien un nedaudz, bet tomēr silda mūsu ekonomiku. Protams, šim pasākumam ir arī pretinieki, kuri teic, ka naudas izšķiešana vien ir, ceļi tiek sagandēti, meža zvēriņi nobiedēti un jēgas tam visam neesot nekādas.
Runājot par ceļiem, šogad jau nu nevajadzētu raudāt. Tieši pēc ātrumposma atvēršanas intereses pēc izbraucu Galgauskas “dopu” un secināju, ka ceļš ir kļuvis labāk braucams un drošāks nekā pirms rallija. Man ir ar ko salīdzināt, jo to pašu biju izbraucis jau iepriekšējā dienā. Ja ņem vērā to, ka ceļš vēl noteikti tiks greiderēts, ja vien tas jau nav izdarīts, tad skaidrs, ka no rallija ir ieguvēji arī apkārtējie iedzīvotāji, kaut arī uz neilgu laiku.
Taču, atgriežoties pie paša rallija, ir lietas, ko par naudu nenopirksi, un tās sajūtas, kas ir trases malā, pa televizoru baudīt nevar. Tur ir sava pasaule – visi ir draugi, vienādi domājoši un palīdzīgu roku netrūkst. Ja esi “iesēdies” –
tevi izstums, ja esi pakritis – piecels. Un sasildīties ļaus pie jebkura ugunskura un vēl piedāvās kādu sildošu dzērienu. Visam tam pa starpu kāds kādam jau, protams, “uzrej”, bet tas ir tik nenozīmīgi, ka jau pēc minūtes ir aizmirsies. Tā ir kopības sajūta, ko rada sports.
Taisnības labad gan jāteic, ka reizēm tas ļautiņus sanaido un pat padara trakus. Angļu un dažu citu valstu futbola fani ir neprognozējami, un cik ziņu raidījumos nav skatīti prātam neaptverami sižeti par uzvaru un zaudējumu svinībām vai tiesnešu aizvešanu no laukuma apsardzes pavadībā. Domas dalās un vēl joprojām nav īstas skaidrības par to, kas notiks Francijā olimpiskajās spēlēs un kāda būs sportistu un valstu nostāja pret Krievijas un Baltkrievijas sportistiem. Bet pie mums Gulbenē viss mierīgi. Mums bija sarma – gan kokos, gan prātā, un nu par to vairs liecina vien daudzie plastmasas gabali, kas tika nolauzti no braucēju un galvenokārt līdzjutēju automašīnām.
