REDAKCIJAS SLEJA: Saules mūžu Latvijai!

Klāt mūsu Valsts svētki – 18.novembris. Svarīgākie svētki Latvijai un latviešiem. Mums ir sava valsts, mums ir brīvība, neatkarība, līdz ar to tā ir iespēja pašiem noteikt savu nākotni, un tas ir jāmāk novērtēt. Viens no gaidītākajiem notikumiem 18.novembrī – Nacionālo Bruņoto Spēku militārā parāde Rīgā. Militārā tehnika, karavīri, zemessargi, robežsargi, policisti, jaunsargi un ugunsdzēsēji. Viens otram blakus. To gan visu parasti vēroju televizora ekrānā. Jā, šī parāde simbolizē mūsu vienotību, mūsu spēku, solidaritāti. Plīvo sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs. Spēcīgs simbols. Lepnums par to! Manuprāt, Latvijai ir visskaistākais karogs, un leģenda, kā tas radās, ir īpaša. Domāju, ka visiem zināma – tā vēsta, ka savstarpējās cilšu cīņās tika smagi ievainots cilts virsaitis, kurš tika noguldīts uz balta audekla gabala. Sarkanās joslas karogā simbolizē šī virsaiša asinis, bet vieta, kur gulēja virsaitis, palika neskarta, balta.

Piederības sajūta savai zemei, savai nācijai novembrī tiek izjusta jo īpaši. Cieņa pret visiem tiem, kas ir aizstāvējuši Latviju un kas ir gatavi aizstāvēt savu zemi, savu valsti. Man vēlējums šajos svētkos, kas nāk no sirds un ko zina ikviens latvietis: saules mūžu Latvijai! Brīvai Latvijai! Tādai Latvijai, kurā zem brīvām debesīm var augt mūsu bērni, kurā dzīvo cilvēki, kuri ciena un kopj savu valodu, kultūru un ciena savu vēsturi. Un šīs vērtības tālāk nodod nākamajām paaudzēm.

Latvija ir maza valsts ar salīdzinoši nelielu iedzīvotāju skaitu, kas diemžēl turpina samazināties. Un mazas nācijas viens no izaicinājumiem ir demogrāfija. Ja nebūs latviešu, neskanēs latviešu valoda vai tā būs dzirdama arvien retāk, tas ir liels apdraudējums nākotnē. Latvijas pastāvēšana ir iespējama tikai tad, ja esam mēs, latvieši, pastāv latviešu tauta, latviešu valoda, mūsu kultūra.

Satraucoša ir statistika, kas publicēta svētku priekšvakarā. Proti, Eiropas Savienības statistikas pārvalde “Eurostat” prognozē, ka Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās samazināties. Proti, līdz 2070.gadam sarūkot par trešdaļu jeb līdz 1,3 miljoniem. Tās tiešām izklausās pēc ļoti drūmām prognozēm. Labklājības ministrija demogrāfiskās situācijas uzlabošanai Latvijā ir formulējusi virzienus, pie kuriem strādāt, proti, ministrija mēģinās stiprināt ģimenes vērtības un veicināt bērnu ienākšanu ģimenēs. Tas ir grūts uzdevums. Vai izdosies?