Vakar Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzina normu, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs. Cik saprotu, tad šobrīd šāds lēmums vēl neko nemaina. Meži “treknāki” nepaliek, un kokmateriālu kravās, kas nepārtraukti kursē pa Latvijas ceļiem, kārtīgu baļķi ieraudzīt ir gandrīz neiespējami. Šī pati aina vērojama krautuvēs, kur pārsvarā dominē sīkbaļķi, un, ja tu zini, kur vēl redzami veci meži ar bioloģisku daudzveidību, tad steidzies tos apmeklēt, jo drīz tie kļūs par vēsturi un stāsti par tiem sāksies ar vārdiem: “Reiz sensenos laikos bija tādi meži…”
Dažs teiks, ka es dramatizēju, bet ļaudis, kas ar mežiem ir uz “tu”, tāpat kā es, redz, kā tie mainās. Tagad tie vairāk atgādina parkus, kur kvartālam cauri var redzēt un ne cūka var paslēpties, ne kārtīgs putns ligzdu vīt. Un kailcirtes, kailcirtes, kailcirtes… Kaut ko paveic vētras, kaut ko izgriežam mizgrauža dēļ, bet Ministru kabineta 2022.gadā pieņemtie grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā, kas noteica samazināt koku ciršanas caurmēru, pavēra plašas durvis harvesteriem un zāģeru brigādēm. Tāpēc nav jābrīnās, ka sarunās ar iedzīvotājiem, kuriem ir īpašumi mežu tuvumā, pēdējā laikā nemainīga ir frāze: “Nu gan visapkārt griež!”
Es saprotu, ka lielākā daļa no gūtajiem ieņēmumiem aiziet valsts kasē un teorētiski no tā iegūstam mēs visi, bet, kā zināms, teorija un prakse ir divas dažādas lietas. Taču, ja mēs gribam saglabāt savu tik ierasto bioloģisko daudzveidību, floru un faunu un dot iespēju cilvēkiem sēņojot un ogojot atspiesties pret egli, kuru aptvert nevar, tad tomēr jāizšķiras starp naudu un sajūtām, ko dod šāds mežs. Ir jau arī nacionālie parki un dažādi dabas liegumi, tomēr kopējo situāciju tas nemaina. Mēs noplicinām savus mežus, un man ir prieks, ka ir cilvēki, kas gāja, piketēja un pat vērsās Satversmes tiesā. Man pazīstami cilvēki brauca un piketēja. Paldies, jo viņi tobrīd pauda arī manu viedokli! Gan Latvijas Dabas fonds, gan Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvji, gan citas vides organizācijas. Ceru, ka Latvijas mežu apsaimniekošanas politika pēc šī tiesas atzinuma būs spiesta mainīties un secinājumus izdarīs gan “Latvijas Valsts meži”, gan arī mežu apsaimniekotāji. Bet valdības pārstāvji, kas pieņem šos likumus, varētu noziedot vienu dienu un pavērot reālo situāciju mežos.
