Tā nu arī es brīvdienās devos atpūsties un izvēlējos sev tīkamo ceļojumu uz ārzemēm. Tiesa tepat uz kaimiņzemi Igauniju, lai visu dienu pavadītu uz Peipusa ezera ledus un ļautos sev tīkamajai zivju ķeršanai. Celšanās – jau četros no rīta, tomēr, zinot, ka mani gaida atpūta, mostos jau pirms modinātāja zvana. Tikšanās ar tādiem pašiem “dullajiem”, pāris stundas ceļā, un ar gaismu jau tiek sperti pirmie soļi uz ledus. Līdz izvēlētajai vietai, kur ķersies lielais loms, jāsoļo teju vai stunda, un šoreiz tā ir apgrūtināta tāpēc, ka neviens nav nokaisījis manis nosprausto ceļu, un pat nezinu, kam lai zvana un sūdzas. Slapju muguru izurbjot dažus desmitus āliņģu ledū, kurš nemaz nav tik plāns, tiek secināts, ka cerētais asaris neliekas ne zinis par manu piedāvājumu. Tiek mainīta vieta un pāriets uz raudiņu ķeršanu. Tās ķeras labi, tikai slapjās rokas jau ir pārsalušas un vējš un no gaisa nākošais mitrums jau ir izkodis līdz kaulam.
Vēl pasākums, ko veic gandrīz katrs zemledus makšķernieks, kas devies uz Peipusa ezeru, ir fotografēšanās pie robežstabiņiem. Kā zināms, ezers atrodas gan Igaunijas, gan Krievijas teritorijā. Lai makšķernieki nepārkāptu robežu, visā Peipusa garumā ik pēc 1,6 kilometriem 200 metru attālumā no demarkācijas līnijas esot izvietotas bojas ar brīdinājuma uzrakstiem vairākās valodās, ka tālāk iet aizliegts. Ziemā, kad ezers aizsalis, brīdinājuma zīmes tiek iestiprinātas ledū.
Kad brienot atduries pret robežstabiņu, kas rāda, ka “stop”, daudziem patīk nofotografēties pie tā. Ir dzirdēts, ka dažiem makšķerniekiem bijusi vēlme “selfiju” uztaisīt pie Krievijas robežstabiņiem, bet tas beidzies ar naudas sodu, jo pārkāpumu operatīvi fiksē igauņu robežsargi. “Selfijs” ar Krievijas robežstabiņu var izmaksāt vismaz 70 eiro, tāpēc nav pārāk daudz, kas vēlas to izdarīt.
Vakarā no sēdēšanas vienā pozā tu esi salīcis kā atejas krampītis. Paskaties uz krastu, līdz kuram ir kādi četri kilometri, un saproti, ka slidenajam ledum klāt ir nākuši vismaz pārdesmit kilogrami zivju. Krastā pār lūpu pārspļaut nevari, bet vēl arī mājās jātiek. Nu, atpūties? Un kā vēl! Tagad nākamā problēma – kur tā zivis likt?
