Par tvitera zvaigzni pēc savām izdarībām pie Brīvības pieminekļa 29.maijā ir kļuvis Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns. Viss sāls ir tur, ka viņš bija uzvilcis Latvijas izlases hokejista kreklu, iejucis starp komandas vīriem un ļāvis noturēt sevi… par spēlētāju. Pat dalījis autogrāfus bērniem. Tas, protams, nevarēja palikt nepamanīts, un sākās asprātīgu komentāru birums. “Smiltēns teātrī aplausu laikā pieceļas, pagriežas pret publiku un paklanās,” kāds raksta. Arī gulbenietei Ritai Mednei trāpīgs secinājums: “Pēc tautas uzmanības smilkstēns.” Kāds cits piekodinājis: “Labi, pietiks čakarēt Smiltēnu. Viņam tagad jāgatavojas pasaules čempionātam basketbolā.” Vēl citi pajokojuši, ka Smiltēns Latviju pārstāvējis arī “Eirovīzijā”. Labi, ka ne praidā, kas šobrīd Rīgā jau ir sācies. Lai gan – kas zina.
Un ko par sevis izjokošanu tviterī izteicies pats uz zoba pavilktais politiķis? Viņš raksta: “Latvieši prot ne tikai hokeju spēlēt, bet arī jokus dzīt.” Smiltēns arī izvērtējis pašu labāko “mēmi”, kas veltīta viņam. Tā ir bilde, kur viņš redzams starp lielo dziesmu un deju svētku virsvadītājiem vienādos baltos uzvalkos ar pierakstu zem foto: “Jau pavisam drīz!”
Kolorīta situācija, un apburoša prasme pasmaidīt pašiem par sevi. Turklāt – neapvainojoties līdz nāvei. Tāds viegls, gaisīgs humors. Patiesībā tā ir paraugstunda pilnīgi visiem Latvijas politiķiem un arī sabiedrībai kopumā. Ļauni vai perversi komentāri parasti cilvēkam neiet pie sirds. Jokot arī ir jāmāk, neiznīcinot aprunāšanas objektu.
Joko arī “Dzirksteles” portāla apmeklētāji. Joko dažādi – gan asprātīgi, gan nežēlīgi, gan dīvaini. Vietējiem politiķiem nepatīk. Gan jau visiem vai gandrīz visiem. Ne reizi vien no viņu puses ir dzirdēti izteikumi, ka tie anonīmie komentāri reiz būtu “jākancelē” uz visiem laikiem. Cik neparasti un oriģināli būtu, ja kāds vietējais politiķis izvērtētu par sevi “Dzirksteles” portālā komentēto un piešķirtu mēneša vai gada balvu asprātim (anonīmajam), kurš sasmīdinājis vai pamācījis vistrāpīgāk. Un tad “Dzirkstele” varētu aicināt pieteikties anonīmā komentāra autoru balvas saņemšanai. Tā būtu izcili gudra vietējo politiķu komunikācija ar sabiedrību. Ir taču pašsaprotami, ka visi visus aprunā. Latvieši ir tādi. Un aprunāšana kā tāda nav nekas ļauns. Tā ir dzīvības pazīme, sevišķi politikā, un kā tāda tā arī jāuztver un jāakceptē. Sak, lai mums visiem laba asinsrite!
