Pirmo reizi savā dzīvē piedalījos šādā pasākumā, kurā pulcējās karavīri, ugunsdzēsēji, pārstāvji no pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, uzņēmēji no Vidzemes. Šo pasākumu rīkoja Aizsardzības ministrija, un zīmīgi, ka tas notika Aūksnē, jo tieši šis novads Vidzemē robežojas ar agresorvalsti. Protams, runa bija par valsts drošību, iepazināmies ar to, ko dara Nacionālie bruņotie spēki (NBS), kā darbojas ministrija šajos apstākļos, par to reģionālie mediji izjautāja arī aizsardzības ministru. Lasīt to visu var 24.maija “Dzirksteles” numurā!
Šādas tikšanās tikai vairo zināšanas, un pilnīgi jāpiekrīt ministra teiktajam, ka šobrīd, miera laikā, ir ļoti svarīgi bruņoties ar zināšanām, lai tad, kad situācija mainās, tās katrs spēj izmantot, pārvarot grūtības, kā arī spējot palīdzēt citiem cilvēkiem un dienestiem. Man personīgi, klausoties NBS profesionāļus, radās lielāka drošības sajūta, jo es pārliecinājos, ka tiek domāts, strādāts un daudz spēka veltīts tam, kā aizstāvēt savu valsti. Protams, ir problēmas, ir neatrisināti jautājumi, taču par to tiek domāts. Tāpēc šāda drošības sajūta jārada vairāk cilvēkos, ticība, ka varam un spējam savu valsti aizstāvēt, jo nav jau nekāds noslēpums, ka ir mums apkārt pietiekami daudz cilvēku, kas tam netic. Saprotams, ka cilvēki ir vairāk jāiesaista, vairāk jāizglīto, un tieši tāpēc tāds ir ministrijas uzstādījums – izglītot gan teorētiski, gan praktiski. Jāteic, ka mērķi ir nosprausti, tagad tie tikai jāsāk īstenot.
Pēdējā laikā iepazīstoties ar dažādajiem konkursiem, kurus atbalsta pašvaldība ar savu finansējumu, ne vienu reizi vien nodomāju, ka kosmētikas ražošanas vai kāda keramikas meistarklase ir ļoti jauka ideja, un cilvēkus noteikti arī interesē. Visu cieņu cilvēkiem, kas to māk un dara! Kādam tas noteikti ir svarīgi, taču svarīgi ir arī izsvērt prioritātes, kur šodien tērēt nodokļu maksātāju naudu. Arī pašvaldībā varētu sekot Aizsardzības ministrijas piemēram un šajos apstākļos dažādu projektu un iniciatīvu konkursos, kuri tomēr tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas, izvirzīt, piemēram, arī uzdevumu izglītot un apmācīt cilvēkus, kā rīkoties ārkārtas apstākļos vai vismaz, cik iespējams, būt gataviem dažādiem scenārijiem, galu galā stiprināt ticību savai valstij un tās spējai sevi aizstāvēt. Mums pašiem Gulbenē noteikti ir speciālisti, kas var un spēj dot šādas zināšanas. Turklāt jāatceras, ka tas nav tikai cēls mērķis, bet gan spiedīga vajadzība.
