Alkohola atkarība – tā ir nelaime. Alkohola lietošana un bremžu atlaišana, sēžoties kunga prātā pie stūres – vēl lielāka nelaime un problēma. Jāņu brīvdienas ir noslēgušās, un statistika ir ļoti drūma un, izrādās, arī nemainīga – pieķerts daudz dzērājšoferu – vairāki desmiti. Arī pastiprināta policijas uzmanība svētku laikā diemžēl nav atturējusi braukt reibumā. Un runa ir par pieķertajiem, jo nebūsim naivi – daļai droši vien izdevās arī izsprukt. Un ir, kam šie braucieni, kā tas arī ir noticis, var izrādīties pēdējie.
Kāda sieviete stāsta: nākamajā dienā pēc Jāņiem no rīta braucu ar velosipēdu uz savu mazdārziņu. Pretī brauca mašīna, kuras vadītājs nespēja tikt galā ar spēkratu. Brauciena trajektorija bija no vienas ielas malas līdz otrai un tad atkal atpakaļ. “Sirds gandrīz pamira! Biju ar mieru mesties ar savu velosipēdu grāvī, lai tikai mani nesabrauc. Pamanīju, ka autovadītājs pie stūres sēdēja, galvu nokāris, izskatījās tā piedzēries, ka nesaprata, kur un kā brauc.” Vēl kāds šausminājās, kā var sēsties vairāk nekā trīs promiļu reibumā pie automašīnas stūres. Labi, ja šie visi gadījumi beidzas tikai ar izbīli.
Diemžēl arī soda mēri, kas attiecas uz braukšanu dzērumā, neattur sēsties pie stūres reibumā. Intervijās laikrakstam vietējie likumsargi ir stāstījuši, ka bieži vien reibumā pie stūres tiek pieķerti vieni un tie paši, turklāt bez autovadītāja apliecības. Drūmā policijas statistika liecina – ik gadu aptuveni 3500 autovadītājus pieķer reibumā, lielākajai daļai alkohola koncentrācija asinīs ir virs pusotras promiles. Jāpiekrīt – satraucoši augsti rādītāji. Pētījumi liecina, ka Latvija starp 38 valstīm ir pirmajā vietā alkohola patēriņā uz vienu iedzīvotāju. Uz katru iedzīvotāju tiek patērēti 12 litri gadā! Ļoti iespaidīgi, tikai ne labā nozīmē.
Kāpēc latvieši tik ļoti daudz lieto alkoholu, droši vien katram savi iemesli. Ir, kam pat nenozīmīgi notikumi jānosvin ar grādīgo, reizēm svinību laikā mēra sajūta arī zūd. Romas Katoļu Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs to ir komentējis kā bezjēdzības sajūtu, dzīves jēgas trūkumu. Narkologi stāsta, ka ir pacienti, kas apgalvo, ka pastiprināti sākuši lietot alkoholu “kovida” laikā. Tomēr, salīdzinot datus, tā pieaugošā tendence bija jau pirms pandēmijas.
