Pilsētas svētki aizvadīti. Šoreiz roka neceļas ne ko kritizēt, ne pelt. Kāpēc? Tāpēc, ka kopumā svētku pēcgarša ir laba, daudz emociju, iespaidu, arī zināšanu. Mēs varam spriest par viesmāksliniekiem, kas kuram patika, kuram nepatika, bet te gandrīz jācitē grupas “Mazais princis”, kura uzstājās sestdienas koncertā, solista filozofiskā atziņa: “Te var nākt “Mazais princis” vai “Boney M” – svētki jau esat jūs paši!”
Un tā arī ir! Emocionālais koncerts skatītāju pārpildītajā luterāņu baznīcā, ko bija veidojusi novadniece Sabīne Krilova kopā ar mūsu pašu kori “Harmonija”, piesaistos vēl citus Latvijā zināmus mūziķus, aizkustināja līdz sirds dziļumiem un lika priecāties par to, ko paši spējam, cik skanīgas ir mūsu koristu balsis. Līdzīgi kā ar amatiermākslas kolektīvu uzstāšanos pilsētas skvērā. Īsta paaudžu sadancošanās! Kā teica kāda no skatītājām: nezināju, ka tik vienlīdz viegls deju solis ir gan jauniešiem, gan vecāka gadagājuma dejotājiem. Un tā jau ir – tad, kad kolektīvi iznāk ārā no kultūras nama, tos ierauga un novērtē arvien vairāk cilvēku. Sirsnīga, ar humoru izvērsās pagastu dižošanās. Katrs pagasts bija akcentējis savas vērtības, ar ko palepoties, ko izcelt, piedomājis, lai arī praktiski varētu interesenti darboties, rūpējies arī, lai var “izgaršot pagastus”. Un galvenais – visas trīs stundas skvērs atkal bija ļaužu pārpilns. Sanāca gluži kā mazi novada svētki!
Un “Divi Jūliji” vienmēr pārsteidz ar savu pamatīgumu, pieskaršanos kaut kam, ko mēs mēdzam dēvēt arī par “augsto” mākslu. Un arī tajā ir tik liels mūsu gulbeniešu nospiedums, sākot ar vecmeistara Jūlija Straumes pamatīgo mantojumu, kuru aktualizē mūsu muzejs, un beidzot ar izstādi “Jaunā straume”. Ar apbrīnu pētīju novadnieces Rasmas Pušpures rotas, mūsu pašu “Piektās mājas” mākslinieku veikumu, arī mākslas skolas bērnu veikumu. Īpašu sentimentu man izraisīja kāds sens linu dvieļu stāsts – ļoti smalki darbi, kurus darinājusi Terēze Jansone tepat Elstēs, kas nodoti mantojumā krustmeitai, kura tagad atvēlējusi tos redzēt plašākam cilvēku lokam. Un “Zvaigžņu siets” – gobelēns kā gabaliņš no debesīm, ko festivāla trīs gadu laikā darinājuši tik daudz rokdarbnieki!
Lasiet par svētku notikumiem gan šodienas numurā, gan par tiem vēl stāstīsim nākamajā numurā, arī par “Zvaigžņu sietu”.
