Jūnija beigās no Latvijas Darba devēju konfederācijas saņēmām preses relīzi ar uzrakstu “Šo ziņu cilvēka vietā uzrakstīja mākslīgais intelekts”. Protams, šoreiz tas bija vietā, jo informācija bija par to, ka sarunu festivālā “LAMPA” būs īpašs pasākums – “ChatLDDK: Mākslīgā intelekta loma darba devēja un darba ņēmēja attiecību dinamikā”. Sekoja piebilde, ka “ironiskā kārtā šo preses relīzi ir sagatavojis tieši mākslīgais intelekts, atspoguļojot tā pieaugošo lomu arī šajā jomā”.
Kad apguvu “Riga TechGirls” programmu “Iepazīsti tehnoloģijas”, pasniedzēji mums stāstīja, ka mākslīgais intelekts cilvēkam būs palīgs, nevis aizstās cilvēku. Dodot konkrētu detalizētu uzdevumu, mākslīgais intelekts tiešām var palīdzēt uzzīmēt fotogrāfijai līdzīgu ilustrāciju, uzrakstīt e-pasta vēstuli, lūk, arī preses relīzi tas var sagatavot.
Minētās preses relīzes beigās ir teksts: “Mākslīgā intelekta ziņas beigas – tekstveidi pārņem dabīgais intelekts. Jautājums lasītājam – vai saredzat atšķirību starp ierasto cilvēka rakstīto ziņu izteiksmi un šīs publikācijas noskaņu? Lai šī kalpo kā viela pārdomām gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, pieņemot lēmumus par mākslīgā intelekta lomu nodarbinātībā.” Nākas piekrist, ka preses relīze tiešām bija laba, vienīgi komatus un pēdiņas mākslīgais intelekts pilnībā nav apguvis. Arī citur nākas novērot, ka latviešu valoda daudzviet tam joprojām ir klupšanas akmens, piemēram, filmu tulkošanā.
Mēs par katru cenu cenšamies ieviest mākslīgo intelektu ikdienā, un tas rada pārdomas. Vai mēs netiekam galā ar darbiem? Vai gribam samazināt darbaspēku? Vai vienkārši lepojamies ar zinātnes sasniegumiem? Un vai mums visiem pietiks darba, jo kādu taču noteikti atlaidīs, ja viņa vietā to darbu varēs paveikt mākslīgais intelekts, kuram nevajadzēs maksāt algu un valstij nodokļus. Mākslīgajam intelektam nevajag ne jumtu virs galvas, ne maizi uz galda, ne ūdens glāzi, ne apģērbu, ne zāles. Cilvēkam to visu vajag, tāpēc nepieciešams darbs. Tad kāpēc cilvēks pats sev rada šīs problēmas? Preses relīzē izskan jautājums, vai mākslīgais intelekts varētu kļūt par mūsu nākotnes komunikācijas speciālistu. Droši vien varētu un droši vien nākotnē par to kļūs. Tāpat kā daudzām iestādēm jau tagad ir virtuālie asistenti, kas arī ir izspieduši no šīs nišas cilvēkus. Daudzi vecie cilvēki piezvanot grib parunāties, bet ar virtuālo asistentu jau to nevar izdarīt. Pilnīgi iespējams, ka pēc gadiem desmit, divdesmit neviens vairs negribēs parunāties ar otru cilvēku un viņiem pietiks ar šādu virtuālo asistentu. Iespējams, viņiem nevajadzēs arī latviešu valodu un vēl daudz ko citu, un tas būs skumji.
