Sestdien Gulbenē baudīju ļoti pavasarīgu laiku. Veikalā puķu stendā bija salikti tulpju kalni, un sajutos gluži kā martā. Tā arī nezinu, priecāties vai baidīties par globālo sasilšanu. Ir skaistas mīnus 25 grādu ziemas, bet nav ne vainas arī šādi – iziet no rīta ārā un netīrīt sniegu no mašīnas. Viss dabā esot līdzsvarā, bet es noteikti ticu tam, ka cilvēks un lielās industrijas šo līdzsvaru pabojājušas.
Kas zina, kas ar mums notiks rīt. Kad biju Islandes dabas muzejā, uzzināju kā rodas ziemeļblāzmas. Saule ik palaikam izgrūž no sevis milzīgus karstuma lādiņus. Kad tie tuvojas zemei, tā aktivizē magnētisko lauku, kurš zemi no šiem saules viļņiem pasargā. Tad, kad saules iznīcinošais lietus ir šķērsojis Zemi, tās magnētiskais lauks atgriežas zemes centā un pievelk sev tuvāk tās saules lietus daļiņas, kuras šis magnētiskais lauks tomēr ir noķēris. Šīs daļiņas atmosfērā tad arī parādās kā ziemeļblāzma. Tā ir ļoti skaista, bet, zinot tās rašanās mehānismu, tā šķiet arī ļoti bailīga. Zeme tik ilgstošā posmā darbojas nevainojami, mūs no iznīcības sargā magnētiskais lauks, kurš darbojas kā pulkstenis. Bet ja nu šodien tas salūst?
Mēs ļoti uztraucamies par dzīvi – rēķiniem, ikdienu, cilvēku sarunām par mums. Taču mēs atrodamies uz Zemes, kosmosā, bezgalīgā plašumā, kur vienā brīdī viss var uzsprāgt. Vai esi naktī pavēries debesīs? Zvaigznes ir tik maģiskas! Un tās plešas pār mums, cilvēkiem, kuri cīnās par zemi, rada karus, nesaskaņas un lamā visu, kas vien ir pa ceļam. Var jau teikt, ka es jau nu karus neradu, bet pietiek jau arī paskatīties uz mūsu “virtuves sarunām” – kāds aprunā kaimiņu, kāds alkohola mīļotāju, kāds atklātāk apģērbtu dāmu.
Vai mums pašiem nenāk smiekli par to, cik svarīgi mēs sev šķietam, ka mūsu viedoklim piedodam tik lielu svarīgumu, kurš būtu jāņem vērā ne tikai mūsu vistuvākajiem, bet arī visiem apkārtējiem? No kurienes mūsos, mazos kosmosa puteklīšos, tik milzīga sevis svarīguma izjūta? Vai nav pienācis laiks iziet naktī zem debesjuma un nolikt visus savus viedokļus par kaimiņiem, valdībām, kolēģiem, iestāžu darbiniekiem? Lai viņi katrs ir tādi, kādi ir, bet mēs labāk koncentrēsimies uz to, kā tad savu dzīvi padarīt labāku!
Man arī patīk vainot pasaules iekārtas un sistēmas, bet ko tas maina? Vienīgās pasaules, kuras es varu ietekmēt, ir mana un mana bērna pasaule. Un tu vari ietekmēt savējo – tikai tā pasaule varēs mainīties. Nākamreiz, kad gribi apspriest savu kaimiņu vai svešinieku – ieskaties debesīs un izjūti milzīgu pateicību par to, ka šoreiz Zemes magnētiskais lauks nostrādāja kā pulkstenis!
